Veselībai – medus ar pīlādžu un viršu rūgtumiņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šoruden maz pīlādžogu – tā secinājis SIA „Meduspils” īpašnieks un bitenieks no Brocēnu novada Jānis Vainovskis. Viņš pīlādžus izmanto, lai ražotu medu ar ogām. Tas ir viens no viņa dravniecībā ražotajiem produktiem. Pašlaik bitenieks ievāc viršu medu. Viršu ziedēšanu šobrīd var novērot daudzviet Latvijas mežos. Kā atzīst bitenieks, viršiem šis gads bijis labāk nekā pīlādžiem.

„Man pašai vislabāk garšo gaišais medus – rapšu, pavasara, pūpolu. Tumšie ne īpaši, kaut gan viņi ir ar minerālvielām bagātāki. Ar ogām taisītais medus man vistīkamākais ir pīlādžu. Tā mums ģimenē ir pirmā palīdzība saaukstēšanās gadījumos. Ja jūt, ka kakls sāk kasīties, tad sajauc ar karstu ūdeni un dzer.” Tā par medu ar pīlādžiem stāsta Agnese Vainovska - bitenieka Jāņa Vainovska  māsa un galvenais palīgs saimniecībā.

Kāpēc pīlādžu ogas ir tik veselīgas, skaidro „Meduspils” īpašnieks un bitenieks Jānis Vainovskis, turklāt izmantotā tehnoloģija bez vārīšanas un pasterizēšanas, ļauj saglabāt ogu vērtīgās īpašības: „Pīlādzis satur dabīgo sorbīnskābi. Tā ir pat sintezēta, kā viela tiek izmantota pārtikas rūpniecībā un zināma kā kālija sorbāts. Sorbīnskābe ir dabisks antibakteriāls līdzeklis, tāpēc, kad esam saaukstējušies, ja iedzeram kārtīgu karstu dzērienu, nav jāmeklē industriāli produkti.”

Pīlādžu medus gan šobrīd pieejams tikai tiem, kuri atbrauc uz medus degustāciju, jo trūkst ogu, saka Jānis Vainovskis: „Dabā viss ir kājām gaisā, nav saprotams, kas notiek, jo - tad kad ir daudz rudens ogu, būs barga ziema. Pagājušā gadā bija daudz pīlādžogu, bet ziemas nebija. Piemēram, šogad nav pīlādžu, bet ir daudz riekstu un irbeņu. Mēs vairs nemākam lasīt dabu, daba kaut ko  mums grib pateikt, bet mēs to nesaprotam… Mēģināsim atrast kādu [pīlādžu] audzētāju varbūt kādam aug pie mājas. Laipni lūdzu, iepērkam.”

Taču ir arī labās ziņas - šoruden Latvijas mežos violetos toņos zied virši. Pašlaik tiek ievākts medus no viršiem:

„Šogad mazliet labāk medoja. Pagājušā gadā nebija vispār, tagad viņi ir pārcietuši ziemu, atkopušies. Ir ienesums un būs aptuveni 20 kg no ražas, tā ir vidēja raža. Viršu medus ir pats labākais, varētu teikt - medus karalis. Nedaudz rūgtens, tomēr tam ir plašas ārstnieciskās īpašības. Mēs vienreiz salīdzinājām viršu medu  ar pašu populārāko  un dārgāko medu no Jaunzēlandes ( manuks). Izrādījās, ka tas ir ļoti atšķirīgs, bet ārstnieciskās īpašības [mūsējam] ir praktiski tādas pašas vai pat to pārspēj,” stāsta bitenieks.

Jāņa Vainovksa medus vairākas reizes ir godalgots dažāda mēroga medus konkursos. Vairāk nekā 20 gadus ilgā pieredze biškopībā viņu mudina arī eksperimentēt. Pēdējais jaunums ir sinepju medus un medus ogu konfektes, piemēram, ar cidonijām.

Būdams pieredzējis bitenieks, viņš labprāt dalās ar savām zināšanām, piemēram, arī par to, kā labāk glabāt ogas ziemai: „Samaisot gaišo medu ar smalcinātām ogām un uzreiz ieliekot saldētavā, medus tām neļaus sasalt. Tā ir medus konservācijas īpašība. Glikoze piepilda šūnas un tās netiek saplēstas.”

Medus raža šogad ir laba, taču situācija Latvijā kopumā atšķiras - ir bitenieki, kam gads ir daudz pieticīgāks, stāsta Jānis Vainovskis. Viņa  saimniecībā ir vairāk nekā 300 saimju, kuras sezonas laikā bitenieks vairākkārt pārvieto. Kaut arī šogad medum ir ļoti laba eksporta cena, Jānis Vainovskis turpina strādāt vietējā tirgū, un rādot, cik daudzveidīgs var būt medus, uzsver, ka medus joprojām ir pilnībā neatklāts produkts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti