Plānots, ka šobrīd aizaugušajā mežā tiks izveidotas dabas takas un atpūtas vietas. Zinātniekiem un studentiem tā būs arī iespēja pētīt, kā vislabāk apsaimniekot mežu pilsētvidē.
Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā saglabājušās mākslinieka Aleksandra Strekavina piezīmes, kas liecina, ka Langervaldes parks 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bijusi viena no četrām jelgavnieku atpūtas vietām.
„Tur bija iekārtota vienkāršota restorācija. Bērni un dāmas ēda kūkas, vīri ko stiprāku. Bija šūpoles, skanēja mūzika,” stāsta vēsturnieks Aldis Barševskis.
Vēlākos gados Langervalde bijusi arī mītiņu un sapulču vieta, un 1920. gadā tur uzstājies arī Rainis. Mūsdienās 50,3 hektāru lielo Langervaldes mežu veido trīs kvartāli, ko apsaimnieko mežzinātnes institūta ''Silava'' un LLU izveidotā Meža pētīšanas stacija, kas vēlas vēsturisko parku atjaunot zinātnes vajadzībām.
“Pētījuma mērķis ir meklēt kompromisu starp dažādām interešu grupām, kādā veidā efektīvāk panākt dažādu interešu ievērošanu meža apsaimniekošanā. Intereses ir saistītas gan ar dabas aizsardzību, gan ar cilvēku vēlmi atpūsties,” saka LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis.
Plānots, ka pilsētai tuvākā teritorija tiks atbrīvota no krūmiem un mazvērtīgiem kokiem, un tajā izveidos dabas takas un atpūtas vietas, kas pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vienlaikus saglabājot iedzīvotāju iemītās taciņas. “Savukārt tālāk apsaimniekošanas intensitāte būs mazāka, un mēs maksimāli saglabājam visus kokus. Tajā skaitā arī lielākos bērzus, no kuriem pavasarī iedzīvotāji iegūst sulas, un vitālas apses,” saka projekta vadītāja, mežzinātņu doktore Inga Straupe.
Savukārt trešajā zonā tiks paraktiski saglabāta dabiska mežaudze. Parka izveidei nepieciešami apmēram 100 000 eiro un tos plānots iegūt, realizējot koksni.
