Vecumnieku tautas namā ikvienu ienācēju sagaida dažnedažādu krāsu lilijas. Ar liliju vīrusu pagājušā gadsimtā šejieniešus saslimdināja selekcionārs Jānis Vasarietis. Un tomēr ar smaržojošajām skaistulēm dārzā vien nepietika. "Kad nāca modē ģerboņi un katrs pagasts meklēja savu identitāti, mēs, kultūras darbinieki, domājām, kā lai šo tradīciju iedzīvina, kā lai šī lilija dzīvo," atceras liliju svētku aizsācēja Valda Kaufmane.
Tā radās gan lilijas zieds Vecumnieku ģerbonī, gan Liliju svētki, kuri šogad atzīmēja jau savu 10.gadskārtu. Kā ierasts, Liliju svētkos pie darba ķeras gan tie, kuriem ziedu kārtošana ir sirdslieta, gan profesionāli floristi.
"Lilijas ļoti ilgi turas. Varbūt ne gluži tās, kas aug dārzā, bet mazliet citas šķirnītes, kas ir ilgnoturīgas, tāpēc tās var tā kā mazliet preparēt, izmantot, līmēt ziedlapiņas, un tās ļoti labi vienu, divas dienas noturas arī bez ūdens," stāsta floristikas darbnīcas “Ziedu laiva” vadītāja Gaiva Mičule.
Tomēr pašu svētku gaviļnieču ar katru gadu Vecumniekos kļūst aizvien mazāk, un iemesli tam esot vairāki. Vienas liliju šķirnes mūžs vidēji ir vien apmēram 10 gadu.
"Paliek mazāk vienkāršu iemeslu dēļ - liliju audzētāji vai nu aiziet prom no Vecumniekiem, vai aiziet uz labākiem liliju laukiem. Tagad no pieciem audzētājiem palicis vienīgi vēl Dāvids Hecbergs un Zilgalvji vēl turpina tēva kolekciju saglabāt. Tā kā kļūst aizvien mazāk," vērtē liliju selekcionārs Jānis Vasarietis.
Pavisam bez lilijām gan nepalikšot, jo ik gadu liliju sīpoli tiek dāvināti arī mazpulcēniem, un arī starptautiskajā liliju reģistrā ir iekļautas ļoti daudzas latviešu liliju audzētāju šķirnes.