Eksperti norāda, ka ne vienmēr noteicošais ir koka vecums vai jau acīmredzami tā bojājumi. Mēdz krist arī šķietami veselīgi koki, kuriem varētu būt bojātas saknes, ja to tuvumā ir veikti kādi remontdarbi vai koku saknes ziemās tiek kaisītas ar sāli.
Svētdien krītošs koks Purvciemā sabojājis četras vieglās automašīnas, negadījuma sekas tur likvidējuši ugunsdzēsēji un glābēji.
Ikdienā, ja nav liels vējš, tad izsaukumi, kuros koki nogāžas uz ceļa braucamās daļas, ēkām vai mašīnām, ir salīdzinoši reti. Spēcīgākās vēja brāzmās šādu izsaukumu skaits ir vairāki desmiti un pat simti.
Rīdzinieki atzīst, ka vecus kokus visbiežāk var manīt mežu teritorijās, ne pilsētas parkos vai apdzīvotās vietās.
„Es dzīvoju tuvāk Andrejsalai, un tur visas tās parku teritorijas ir sakoptas. Parasti tie kociņi tiek apgriezti vai piestutēti tā, lai nebūtu apkārtējiem bīstami. Dzirdēts ir, jā, ziņās jau vienmēr paziņo, ja kaut kas tāds bīstamāks notiek,” pamanījusi Everita.
„Jā, Šampēterī [koku] ir pietiekami priekš Rīgas, ir kur pastaigāties. Tajā pašā Šampētera mežā, tajā parkā ir [koki], kurus varētu vēlēties, lai viņus nozāģē, jā,” spriež Pauls. Bet Velga stāsta: „Mēs dzīvojam tieši blakus Ziedoņdārzam. Tur tikko kā bija lielais remonts, tā kā tur viss ir super sataisīts. Dzirdēts ir, bet tie [koki] jau allaž krīt tādi, kas no ārpuses izskatās, ka viņi nav bīstami. Ja [neizskatītos], tad jau tas cilvēks neliktu to mašīnu tur apakšā, vai ne?”
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apstādījumu saglabāšanas komisija rūpējas par apstādījumiem un kokiem galvaspilsētā. Periodiski, apsekojot mežus, parkus un dzīvojamās teritorijas, vecie koki tiek nozāģēti, stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš:
„Faktiski tas notiek tā, ka vai nu mēs paši, darot savu darbu, redzam, kuri [koki] vizuāli jau ir bīstami, vai arī mēs saņemam ļoti daudz no iedzīvotājiem ieteikumus. Parasti iedzīvotāji ļoti satraucas par to, ja koks ir acīmredzami bīstams. Tad šos iesniegumus izskata Apstādījumu saglabāšanas komisija. Tad, ja ir dota ciršanas atļauja un vēl piedevām budžetā ir līdzekļi, tad tie koki tiek nozāģēti. Reizēm krīt koki, kas vizuāli neliecina, ka viņiem būtu jākrīt, bet viņi krīt.”
Rīgā galvenokārt nozāģē papeles, kam ir īpaši sausa un viegli lūstoša stumbra struktūra, tāpat no papeļu pūkām daudziem cilvēkiem ir alerģija.
„Pilsēta gadā izzāģē vidēji apmēram 250 papeles. Citu gadu vairāk, citu gadu mazāk. Cenšamies zāģēt tās, kuras varētu radīt pilsētai vislielākās problēmas. Ir arī tā, ka kāds iedzīvotājs ļoti uzstāj, saka – jūs jau pagājušajā gadā solījāt šo nozāģēt. Kāpēc vēl nav nozāģēta? Visus 8000 izzāģēt mums nav naudas. Cilvēki reizēm pārprot, viņiem liekas, ka ir pasludināta genocīda programma papelēm un mums ir jānozāģē jebkura papele, kas aug pilsētā. Tā nav,” skaidro Kļaviņš.
Lūst ne tikai papeles vai veci koki, bet arī tādi, kas no ārpuses izskatās dzīvi un veseli. Tāpēc apstādījumi jāapseko vismaz reizi piecos gados, saka Latvijas Dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns.
„Protams, ir jārēķinās ar to, ka koki pieaugot, kļūstot lielāki, viņi var kļūt bīstami cilvēkam un infrastruktūrai, bet tas nozīmē to, ka ir jānodarbojas ar koku kopšanu. Mēs paši bojājam koku saknes, rokot dažādas komunikāciju tranšejas, tādā veidā mēs tīri koku mehāniskajai stabilitātei radām traucējumus un radām paši sev problēmas. Visbeidzot, mēs pietiekami bagātīgi katru ziemu kaisām sāli uz koku saknēm, un atkal – tas var ietekmēt koku sakņu stāvokli ne jau pozitīvā nozīmē. Tad var sanākt arī tā, ka pat bezvējā var nākt kāds koks lejā, un tās sekas var būt bēdīgas,” tā Svilāns.
Ir arī gadījumi, kad pret koku nozāģēšanu protestē vides aktīvisti. Vides aizsardzības kluba viceprezidente Lelde Stumbre stāsta, ka veci koki ir vērtība un to nozāģēšana rūpīgi jāapsver. Viņa arī min gadījumus, kad kokus izzāģē, jo tie traucē jaunu ēku būvniecībai vai citiem teritoriju labiekārtošanas darbiem, kas nebūtu pieļaujams.
„Bija pretī prezidenta pilij tas parciņš tāds, kur patiešām aug veci, skaisti koki, un tur bija paredzēts kaut ko tur labiekārtot vai ko citu izdarīt ar to skvēru, ja? Nolēma, ka visi tie koki ir jānozāģē. Protams, ka mēs tur stāvējām un protestējām. Tas gadījums toreiz likās apšaubāms - kāpēc tur viss ir jānozāģē un jāuztaisa kaut kāda plika vieta? It sevišķi, lai nenotiek [izciršana] dēļ kaut kāda lielveikala… Mums, piemēram, uz Vienības gatves arī bija tracis par to, kad nocirta vairākus skaistus ozolus,” stāsta Lelde Stumbre.
Tomēr nelaimes gadījumā ar kokiem atbildīgs ir tās teritorijas īpašnieks, uz kuras koks atrodas. Tas ne vienmēr ir pašvaldība, bet nereti arī privātpersona. Statistikas datu par bīstamiem un veciem kokiem Rīgā nav.
