Droša interneta diena īpaši aktualizējusi virtuālās vides riskus. Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska stāstīja, ka bērnu un jauniešu izglītošana, skolotāju apmācība, tikšanās ar skolēniem skolās dod labus rezultātus, bet nepieciešams arī darbs ar pieaugušajiem.
Valsts policijas prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, vērtējot darbības internetā, nodala vecuma kategorijas un darbības, kādās katra vecuma grupa iesaistās.
10 - 12 gadus veciem bērniem lielākais risks ir saskarsme ar pedofiliem, pusaudžiem izplatīta kailfoto sūtīšana, sarakste seksuāla rakstura čatos, kur viena no pusēm veic video ierakstus, vēlāk ar šiem ierakstiem šantažējot. Pieaugušajiem ir risks nokļūt krāpnieku tīklos, zaudējot mantu un finanšu līdzekļus.
Andis Rinkevics stāsta, ka Valsts policijā ir izstrādāts buklets vecākiem. Izpildot anketu, var novērtēt, kāds ir bērna risks un vecāku zināšanas.
Problēma rodas apstāklī, ka cilvēks internetu nenovērtē kā reālu pasauli, bet tā ir mānīga sajūta.
Biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle domā, ka, mediju lietošanā vecākiem nav tādu prasmju, kādas ir bērniem, tāpēc vecāki nezina, ko bērns dara interneta vietnēs, nesaprot šīs darbības un nevar novērtēt riskus. Nav iespējams vecākiem dot universālu recepti, bet atklātība vienmēr palīdz. Veidojot atklātas, uzticības pilnas attiecības ar bērnu, būs iespējams tuvāk uzzināt par viņa darbībām, draugiem, rīcību.
Iveta Ķelle uzsver, ka ikdienas sarunas ģimenē ir svarīgākas par dažādām kampaņām. Speciāliste apšauba, ka 2.klases skolēns spētu sameklēt informāciju par to, ka lietot internetā necenzētus vārdus ir slikti. Mazākie pērni nesaprot, kādas var būt dažādām darbībām sekas, to saprot vecāki bērni.
Pieredze rāda, ka rupjas kļūdas pieļauj mazi bērni – pirmo trīs klašu skolēni. Viņu izglītošanā jāiesaistās gan vecākiem, gan skolotājiem.
