Īsumā:
- Ārstniecības riska fondam jāizskata lietas, ja ārstniecības procesā ir nodarīts kaitējums.
- Piecos gados 200 lēmumos atzīts kaitējums; atlīdzībās izmaksāti 4,4 miljoni eiro.
- Lietas izskata ļoti gausi.
- Kavē Veselības inspekcijas nepietiekamā kapacitāte.
- Kaitējuma smaguma un atlīdzības noteikšanas metodika ir pārāk sarežģīta.
- Tikai 9% iedzīvotāju zina par tādu fondu.
- Ķirurgs Libermanis: Neviena no iestādēm nav tendēta meklēt kļūdas tajā sistēmā, kurā pati darbojas.
- Tiesa ņem vēra tikai medicīniskus argumentus, ne emocijas.
- Veselības inspekcija atzīts pārmetumus un sola īsināt termiņus lietu izskatīšanai.
Ārstniecības riska fonds Latvijā strādā jau piecus gadus. Toreiz tas tika izveidots, lai izpildītu Eiropas direktīvas prasību, kurā norādīts, ka valstij ir pienākums nodrošināt pacientiem saprotamas sūdzību procedūras un mehānismus, lai saņemtu atlīdzību, ja ārstniecības procesā ir nodarīts kaitējums.
''Fonda uzdevums Latvijā ir šo mērķi organizēt pēc iespējas ātri un efektīvi, pacientam pieejami, lai nebūtu jāvēršas tiesā. Pie mums šo fonda darbību nodrošina divas iestādes – Veselības inspekcija un Nacionālais veselības dienests. Statistika ir tāda, ka
900 pacientu pieprasījumi iesniegti 5 gadu laikā un 200 lēmumos ir atzīts kaitējums un pacientiem izmaksātas atlīdzības 4,4 miljonu eiro apmērā,'' pastāstīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.
Valsts kontrole veikusi šī fonda revīziju un secinājusi - Ārstniecības riska fonds savu galveno uzdevumu – nodrošināt ērtas un pacientam saprotamas un ātras procedūras, lai saņemtu atlīdzību par nodarīto kaitējumu, - neizpilda.
Vārava uzsver, ka ''nav fondam nekāda attaisnojuma, kādēļ tas tā tiek darīts. Kavēšanās iemesls ir Veselības inspekcijas nepietiekamā kapacitāte, ārstu-ekspertu skaits un arī iekšējās procedūras, kas ir nesakārtotas. Neviens nekontrolē lietu izskatīšanas gaitu un savlaicīgi nerūpējas par to, lai termiņi tiktu ievēroti''.
Valsts kontrole secinājusi, ka gadījumu izvērtēšanas termiņš arvien pieaug. Vārava norādīja, ka
2015. gadā, fondam uzsākot darbu, vidējais termiņš bijis 8 mēneši, bet divus gadus vēlāk - jau gads.
''Un vēl viens būtisks aspekts ir pacientam nodarītā kaitējuma smaguma un atlīdzības noteikšanas metodika – tā ir tik komplicēta, ka pat pati inspekcija atzīst to par sarežģītu, neskaidru un praksē ārkārtīgi grūti piemērojamu. Protams, līdz ar to arī nav sagaidāms, ka pacients varētu izprast, kā tiek aprēķināta viņam noteiktā kaitējuma atlīdzība un kāpēc tā vienā vai citā gadījumā ir mazāka vai lielāka. Un, protams, pacients to uzskata par netaisnīgu ikvienā gadījumā, kad nav noteikts maksimālais apmērs. Un līdz ar to loģiski, ka piektā daļa fonda lēmumu tiek pārsūdzēti Veselības ministrijā un tiesā,'' klāstīja Vārava.
Revīzijas gaitā sadarbībā ar socioloģisko pētījumu centru „Latvijas fakti” Valsts kontrole veica socioloģisko aptauju, kurā noskaidroja iedzīvotāju informētību par fondu.
''Un konstatējām, ka Latvijas iedzīvotāju informētība par fondu ir ārkārtīgi zema. Tikai 9% respondentu bija dzirdējuši, ka Latvijā tāds fonds darbojas un kāda ir tā pamatfunkcija. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka
šo fondu nevar uzskatīt par tādu, kas ir pacientiem pieejams un ka tas būtu tieši tas mehānisms, lai cilvēkiem dotu iespēju saņemt atlīdzību par ārstu kļūdām," atzina Vārava.
Mikroķirurgs Olafs Libermanis darbojas pacientu tiesību pārstāvniecības jomā un ikdienā konsultē pacientus, kuri saskārušies ar situācijām, kurās ārstu darba rezultātā radušās kādas veselības problēmas. Viņš norādīja, ka šībrīža atlīdzības izvērtēšanas sistēma, viņaprāt, ir saprotama, tomēr viņš piekrīt, ka termiņi, kādos tiek izskatīti gadījumi ir pārāk gari:
''Mums ir lietas, kas ir divus gadus šobrīd skatītas. Divus gadus gandrīz Veselības inspekcijā. Tiešām tā nav laba sistēma. Tā ir visus iesaistītos pazemojoša sistēma, kas ir vērsta pret ārstiem, pret pacientiem, arī pret pašām iestādēm.''
Libermanis uzskata, ka sistēmu efektīvāku padarīt spētu arī ārstu aktīvāka un godprātīgāka iesaistīšanās, kas ļautu samazināt lietu izskatīšanas termiņu:
''Ir jāmaina viss – ārstiem jābeidz melot, asociācijām ir jādod - tajā brīdī, kad viņiem prasa Veselības inspekcija vai tiesa kaut kādu viedokli vai izskatīt kādu lietu, - viņiem ir jāsniedz savam statusam atbilstoši un pienācīgi vērtējumi, nevis jāizvairās no atbildes vai vienkārši jāmelo, tajā skaitā tiesā.
Pacientiem ir jāsaprot, ka neviena no iestādēm nav tendēta meklēt kļūdas tajā sistēmā, kurā šīs iestādes darbojas.''
Viņš arī uzsvēra galveno, kas jāievēro, lai lieta tiktu izskatīta iespējami ātri un efektīvi.
''No paša sākuma ir jāvāc čeki, kvītis ar iespiestiem ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta personas kodiem. Faktiski ir jāierīko sava grāmatvedība. Otra lieta – ir pilnīgi bezjēdzīgi nest uz Veselības inspekciju, Veselības ministriju, tālāk uz tiesu kaut kādus „emocionālus, asarainus” paziņojumus, papīrus, ka kāds ārsts uz jums ir slikti paskatījies, ne to pateicis, ne tā izturējies, ne tā nosaucis un tā tālāk. Tiesa skatīs tikai medicīnu, un līdz ar to ir jāturas tikai pie tām lietām, kas ir medicīniski pierādāmas,'' norādīja Libermanis.
Pēc revīzijas Valsts kontrole sniegusi arī savus ieteikumus, kā fondu padarīt pacientiem pieejamāku. Ir norādīts, ka Ārstniecības fondam ir jāsamazina lietu izskatīšanas termiņš un kaitējuma atlīdzības mehānisms jāpadara saprotamāks. Tomēr Veselības inspekcija jau tagad pildot daļu no norādītajiem ieteikumiem, piemēram, ar šo gadu ekspertīžu veikšanai tiekot piesaistīti ārējie eksperti.
Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts intervijā Latvijas Radio nenoliedza Valsts kontroles pārmetumu pamatotību. Viņš skaidroja, ka inspekcija ir spiesta balstīties uz spēkā esošajiem normatīviem, un atzina, ka tie tiešām ir ļoti smagnēji.
Jau pērn apjaušot gaidāmo pārmetumu par lietu izskatīšanas garajiem termiņiem, Veselības inspekcija sāka iekšējos pārkārtojumus. No šī gada janvāra ir sākta kvalificētu speciālistu piesaiste. Tādējādi inspekcija cer līdz gada beigām panākt to, lai nebūtu lietas, kas tiek izskatītas ilgāk par gadu, un iespējami iekļauties sešu mēnešu termiņā, norādīja Zīverts.
