Revidents

Kā izvērtēt vitamīnu un minerālvielu produktus?

Revidents

"Revidents". Kā parūpēties par velosipēda drošību?

Revidents. Kā saņemt bezmaksas psihiskās veselības aprūpi?

Valsts apmaksātās garīgās veselības konsultācijas: garas rindas, ārstiem liels birokrātiskais slogs un maza samaksa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ir pagājis gandrīz gads, kopš Veselības ministrija (VM) ieviesa jaunu programmu – 10 valsts apmaksātas konsultācijas psihiskās veselības krīzē nonākušajiem. Lai gan šī programma ir bijusi viens no VM prioritārajiem pasākumiem veselības aprūpē, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Revidents” uzrunātie eksperti norādīja uz vairākiem trūkumiem, kurus nepieciešams novērst – mazu atalgojumu un lielu birokrātisko slogu ārstiem, kas likumsakarīgi rada garas rindas pacientiem.

ĪSUMĀ:

Pērn, kad puse Latvijas iedzīvotāju atzina, ka Covid-19 pandēmija uz viņiem atstājusi jūtamu iespaidu, VM uzsāka jaunu programmu - 10 valsts apmaksātas konsultācijas psihiskās veselības krīzē nonākušajiem.

Progammu atklāja pagājušā gada vidū, un tā kļuva pieejama pacientiem ar depresiju, ar stresu saistītiem, neirotiskā spektra, kā arī ēšanas traucējumiem.

Ģimenes ārsti, konstatējot psihiskās veselības traucējumus, savu pacientu nu varēja nosūtīt uz valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista. Saņemot ārsta nosūtījumu, pacients ieskatās Nacionālā veselības dienesta interneta datu bāzē, atrod atbilstošu speciālistu, piesaka vizīti un sāk savas valsts apmaksātās konsultācijas.

Tam valsts budžetā tikai septiņos pērnā gada mēnešos tika paredzēti 1,7 miljoni eiro, kas segtu vairāk nekā 70 tūkstošus valsts apmaksātas konsultācijas. Turklāt, lai gan sākotnēji atbalsts tika plānots tikai 2021. gadā, tas veselības pamatbudžetā iekļauts arī šogad.

Pati VM ieviesto programmu vērtēja atzinīgi. “Tā ļauj sniegt atbalstu iedzīvotājiem situācijā, kad ir bijuši Covid-19 ierobežojumi, kas tomēr rada lielu psihoemocionālo spriedzi. Arī šobrīd karš Ukrainā ir vēl viens no faktoriem, kas var cilvēkiem radīt baiļu, bezpalīdzības sajūtu. Un šis pakalpojums visnotaļ ir noderīgs un palīdz cilvēkiem rast atbalstu,” pauda VM Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Rimma Beļikova.

Tiesa, pagājušā gada septiņos mēnešos atbalstu saņēma vien 1300 cilvēki, un vairumā gadījumu tās bija 10 konsultācijas. Tātad – kopā 13 000 konsultāciju jeb teju sešas reizes mazāk, nekā sākotnēji plānots.

VM eksperte gan norādīja, ka pagājušogad programma “vien ieskrējusies” un šogad interese par to tikai augs. Turpinoties arī speciālistu piesaiste. Piemēram, ja, uzsākot programmu, bija pieejams tikai viens ārsts psihoterapeits, tad tagad tie jau esot 14 speciālisti. Turklāt papildu speciālistu piesaiste vēl turpinās.

“Veselības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu ir vairākkārt pagājušā gadā uzrunājuši speciālistus, lai viņi piedalās šī pakalpojuma sniegšanā. Mēs ceram uz lielāku atsaucību,” sacīja Beļikova.

Programma ir, arī vajadzība pēc tās ir liela, taču atsaucība gan pagaidām no speciālistu un Latvijas iedzīvotāju puses – maza.

Atlīdzība ārstiem – uz pusi mazāka nekā klīnikā

Lai noskaidrotu, kāpēc tā, raidījums uzrunāja divus speciālistus – vienu, kas valsts apmaksātos pakalpojumus sniedz, un otru, kas vismaz pagaidām to nav plānojis darīt.

Normunds Legzdiņš ir klīniskais un veselības psihologs, kas šajā programmā strādā jau no paša sākuma. Viņš atklāja, ka, lai gan sākumā cilvēku interese par programmu bija neliela, situācija laika gaitā ir krasi mainījusies.

“Pašā sākumā bija ļoti maz zvanu ar vēlmi izmantot šo pakalpojumu, tad šobrīd ir tik daudz, ka ir jāmeklē resursi. Arī kolēģiem [ir tāpat], un arī man ir jāsāk veidot gaidīšanas rindas, un var teikt, ka apjoms ir pieaudzis ļoti daudz,” norādīja psihologs.

Legzdiņš stāstīja, ka šīs 10 konsultācijas vienam pacientam ir pietiekami daudz, bet citam – par maz. To laikā notiek iepazīšanās ar pacientu un viņa vajadzībām: “Pārsvarā tās ir iepazīšanās, kontakta dibināšana, un tad attiecīgi strādāšana ar konkrēto grūtību, krīzes momentu.”

Darbs ar katru pacientu ir individuāls, un to, kāda un cik ilga ārstēšana nepieciešama, vērtē speciālistu komanda – ģimenes ārsts un psihiatrs.

Legzdiņš darbam programmā pieteicās tāpēc, ka jau iepriekš bija plānojis sniegt bezmaksas palīdzību, piemēram, kādā sociālajā dienestā.

Lai gan programma viņa vērtējumā ir labs sākums, lai risinātu sabiedrībā stigmatizētās psihiskās veselības problēmas, izaicinājumu esot daudz.  Piemēram, ilgs gaidīšanas laiks, kas šobrīd esot trīs līdz seši mēneši. Tāpat programmā nav iekļauta pacienta diagnostika, kas, Legzdiņa ieskatā, esot pat ļoti vajadzīga.

Vēl psihologs vērtēja, ka arī samaksa par darbu varētu būt augstāka. Piemēram, ja privātajā klīnikā viena profesionāļa konsultācija maksā vismaz 50 eiro, tad šīs programmas ietvaros šiem pašiem veselības speciālistiem tiek piedāvāta teju uz pusi mazāka summa – 28 eiro.

“Ja būtu adekvātāks [atalgojums], arī citi kolēģi, kuri šobrīd nav projektā – viņi pieteiktos. Un tad arī izlīdzinātos jautājums par garajām rindām, kad netiek pie pakalpojuma saņemšanas,” uzskata Legzdiņš.

Ārsts: Pacientiem jāļauj veikt līdzmaksājumu

To kā vienu no iemesliem, kāpēc gan viņš, gan arī vairāki viņa kolēģi šajā programmā nepiedalās, minēja arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas sertificēts ārsts psihoterapeits Artūrs Ancāns.

Vienlaikus viņš arī norādīja – ja no valsts budžeta vairāk naudas par vienu konsultāciju tērēt nav ļauts, tad pacientam būtu jāļauj veikt līdzmaksājums.

Liels esot arī speciālistiem uzliktais birokrātiskais slogs – pārliecināšanās par ārsta nosūtījumu, regulāra saziņa ar NVD, atskaites un citi papildu darbi.

Vaicāts par to, kas būtu labojams, lai programmai pievērstos arī viņš, Ancāns vērtē, ka svarīgi būtu nodrošinat pienācīgu samaksu profesionāļiem – kaut vai ieviešot iepriekš minēto līdzmaksājumu. Ārsta ieskatā, tas palielinātu gan programmā strādājošo profesionāļu skaitu, gan arī samazinātu rindas un pacientu gaidīšanas laiku.

Vēl viens risinājums ir, ja vien pacients tam piekrīt, individuālu sesiju vietā rīkot grupu terapijas, sprieda Ancāns: “Tad atnāk seši līdz astoņi cilvēki, un kopā sanāk viens foršs budžets. Jā, tas nav ideāli no tā aspekta, ka tā nav individuāla sesija, bet tomēr – tā varētu apvienot grupās. Bet tas arī, es saprotu, ka nav atļauts.”

Tāpat Ancāns mudināja apsvērt iespēju ļaut šajā programmā strādāt arī rezidentiem, nosakot prasību, ka viņi strādā ārstu uzraudzībā:

“Tas jau nav tā, ka tas rezidents tiek palaists viens, un tad viņš tur viens ķepurojas.”

Līdzīgās domās bija arī klīniskais un veselības psihologs Legzdiņš, piebilstot, ka rezidenti drīkstētu būt vien maģistra grādu ieguvušie studenti, kas cieši sadarbojas ar savu pārraugu: “Pirmkārt, tas dotu jaunajiem speciālistiem labu praksi, varētu palīdzēt daudz vairāk klientiem, un tas būtu tiešām labs solis. “

Taču te nu jau atkal jautājums atduras pret finansēm – proti, kas un cik lielā mērā šo pārraugu darbu apmaksās.

Arī VM atzīst finansiālos ierobežojumus

To, ka finansiālie ierobežojumi šajā programmā ir būtiski, novērojusi arī VM. Tās Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Beļikova atzina, ka ministrijas piedāvātais tarifs tik tiešām nevar konkurēt ar atalgojumu privātajā sektorā.

“Bet diemžēl VM pašlaik neredz iespēju šo tarifu palielināt, jo šobrīd psihologa tarifs ir pielīdzināts ārsta algai.

Līdz ar to VM kā veselības nozares politikas veidotājs nevar noteikt psihologam augstāku algu par valsts veselības aprūpē strādājošajiem ārstiem,” sacīja Beļikova.

Arī iespēja veikt līdzmaksājumu vēl tiek vērtēta, taču, ekspertes ieskatā, jāņem vērā tādi faktori kā pieejamības nodrošināšana arī tiem pacientiem, kuriem līdzmaksājumu veikt nav iespējas.

Beļikova arī norādīja, ka šobrīd ministrijā tiek strādāts pie jauna psihiskās veselības aprūpes attīstības plāna 2023.–2025. gadam. Tajā tikšot spriests ne tikai par uzlabojumiem šajā programmā, bet arī par jaunu ambulatoro centru attīstību, stacionārās psihiskās veselības aprūpes kvalitāti un citiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti