Zirgkastaņas nosaukumu koks iemantojis tāpēc, ka jau sensenis zirgkastaņas sēklas izmantotas zirgu barībai.
Apstādījumos bieži sastopamo lapu koku Latvijā sāka ieviest 18.gadsimta sākumā. Senākie sugas pārstāvji ir ap 100 gadus veci, sasniedz līdz 26 metru augstumu un stumbra diametru līdz 1,2 metriem.
Savvaļā zirgkastaņas aug Ziemeļgrieķijā un Dienvidbulgārijas lapu koku mežos 2000 metru augstās kalnu nogāzēs. Koks Latvijā ir iecienīts skaisto lapu un ziedu dēļ, tomēr tos apdraud dažus milimetrus garš taurenītis – zirgkastaņu raibkode jeb mīnējošā kode (Cameraria ohridella), kuras kāpuri barojas ar lapas mīkstajiem audiem un padara tā lapas brūni plankumainas. Koks zied maijā un jūnijā, bet to sēklas – kastaņi nogatavojas septembrī, oktobrī un ātri nobirst. Kastaņa ir labs nektāraugs, tās sēklas izmanto arī medicīnā un kosmētikā.
Lai uzzinātu, cik populārs ir šis skaistais un dekoratīvais koks Valmieras dārzos, parkos un ielu apstādījumos, parastās zirgkastaņas izplatību Valmierā pētīs astoņu Valmieras skolu skolēni. Katra skola, kas piedalās pētījumā, ir saņēmusi pilsētas karti ar iezīmētu pētāmo teritoriju. Tālāk jau pedagogi izvēlēsies, kas veiks pētījumu – klase, skolēnu grupa, vides pulciņš vai vairākas komandas.
Pētījuma noslēgums paredzēts 22.maijā, kad visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena. Kastaņas ziedēšanas laikā Valmieras iedzīvotāji un citi interesenti uzzinās pētījuma rezultātus – apzināto kastaņu skaitu pilsētā, konstatētās sugas, to atrašanās vietas, kā arī citus interesantus faktus, ko būs sagatavojuši jaunie vides pētnieki. Savukārt Latvijas Dendrologu biedrība, atzinīgi novērtējot šo iniciatīvu, pētījuma dalībniekiem būs sagatavojusi pārsteigumu.
