Meža pūces, kurām šogad Valmierā Putnu dienu ietvaros tiks izgatavoti un kokos izvietoti būri, ir viens no putniem, kas pats ligzdu nevij un, neatrodot piemērotus kokus ar liela diametra dobumiem, labprāt izvēlas mākslīgi veidotas ligzdvietas. Putns mājo gan lielā mežā, gan meža puduros un labprāt arī uzturas cilvēku izveidotās teritorijās – parkos, alejās, kapsētās un apdzīvotās vietās, un pat lielās pilsētās.
Valmierā ir daudz zaļo teritoriju ar lieliem un veciem kokiem, kur noteikti, ja ne ieraudzīt, tad dzirdēt meža pūces tēviņu kādam noteikti ir izdevies, jo tā saucienus ūu–huhuhu–hūu grūti sajaukt ar citām skaņām.
Ne vienmēr pūcēm derīgos dobumainos kokus cilvēku drošības dēļ pilsētvidē ir iespējams saglabāt, tāpēc labākas un drošākas ligzdošanas vietas par dabā pieejamajām – cilvēku veidotus, pūču būru veidošanai tiks izmantoti pilsētā nozāģēto dobumaino koku stumbri.
Meža pūču būru veidošanai materiālus no dobjajiem stumbriem būs sagatavojis SIA „Valmieras Namsaimnieks”. Piektdien, 21.februārī ornitologa, pūču pētnieka Gaida Grandāna un darbmācības skolotāju Jura Bedeiča un Imanta Kelmera vadībā gatavos Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra skolēni.
Savukārt sestdien, 22.februārī no pulksten 9 līdz 11 ikviens interesents aicināts uz Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra darbmācības kabinetu uz sarunām ar ornitologu Gaidi Grandānu par pūcēm un pūču būru gatavošanu. Pūču pētnieks stāstīs par pūču izplatību Latvijā un iemesliem, kas tās apdraud, pūču attīstītākajām maņām – redzi un dzirdi, olu dēšanas, perēšanas un mazuļu barošanas īpatnībām, medīšanas un ēšanas paņēmieniem, kā arī pastāstīs pēc kādām pazīmēm pamanīt un atpazīt pūces klātbūtni dabā.
Sestdienas pēcpusdienā tiks uzsākta arī izgatavoto meža pūču būru izvietošana Gaujas krastos, arī Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā, ievērojot vismaz 1,5 kilometru rādiusu, iespējams, arī Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas parkos, jo vecākās mežaudzēs ir vairāk peļu, kurmju, ciršļu, kas ir galvenie pūču barības objekti. Pūces medī arī abiniekus, pārsvarā parastās vardes un purva vardes. Arī lielākas vaboles un citus prāvus kukaiņus un pat sliekas.
