Ūdens dienas mērķis ir pievērst uzmanību ūdenim, kas mums ir visapkārt, ūdenim kā vērtībai, kuru mēs nemaz nepatveram, jo tā taču ir tik daudz. Latvijā pēc VAK iniciatīvas Ūdens diena tiek atzīmēta sagaidot saullēktu, jo šī diena sakrīt ar pavasara sākumu. Saules piedzimšanas un ūdens atdzimšanas svētbrīdī svarīgi būt pie ūdens brīvā dabā, noskalot seju, ieskatīties dziļi ūdens skaidrajās acīs.
Rīdzinieki savu Sauli kā parasti sagaidīs Zaķusalā plkst. 6.21. Daugavas krastā (pusceļā starp TV raidītāju un Salu tiltu). Zaķusalas, Lucavsalas u.c mazāku salu un atteku kopojums ir viens no nedaudzajiem atlikušajiem kādreiz eksistējošiem Rīgas arhipelāgiem. Tādēļ VAK pēc pasākuma aicina doties izzināšanas pārgājienā pa Zaķusalu un Lucavsalu.
Pusi no ķermeņa masas veido ūdens
Ūdens organismā veido aptuveni 50 – 75% ķermeņa masas, un tas ir sastopams visos dzīvajos organismos. Dzīvības procesi organismā var notikt tikai ūdens klātbūtnē, tāpēc tas ir organismam tikpat svarīgs kā gaiss. Ar laiku ķermenis noveco un tajā ir mazāk ūdens. Jaundzimuša bērna ķermenī ūdens veido aptuveni 70 – 75% masas, bet cilvēkam pēc 70 gadiem – tā daudzums ir vien 50%.
Katru dienu mēs zaudējam aptuveni 1,5 – 2,5 litrus šķidruma ar urīnu, svīšanu, elpošanu un citiem organisma procesiem, karstā laikā un pie fiziskas slodzes pat vairāk.
Bez ūdens mēs varam izdzīvot tikai dažas dienas. Salīdzinājumam – vesels cilvēks bez ēdiena var izdzīvot 6 – 8 dienas. Zaudējot jau tikai 10% ķermeņa ūdens, var rasties nopietnas organisma atūdeņošanās sekas. Zaudējot 20% ķermeņa ūdens – var iestāties nāve.
Ūdenim ķermenī ir jābūt līdzsvarā
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority) iesaka sievietēm katru dienu uzņemt 1,6 litrus jeb 8 glāzes ūdens, bet vīriešiem – 2 litrus jeb 10 glāzes litrus ūdens. Aptuveni 25% no nepieciešamā daudzuma mēs uzņemam ar ēdienu, bet atlikušie 75% jāuzņem, dzerot ūdeni.
Ja kādreiz jūtam, ka paliek sausa mute, tad tas ir pirmais signāls, ka mūsu ķermenī ir par maz ūdens. Tāpēc ūdens jādzer arī tad, ja nav slāpju sajūtas, jo šo sajūtu mēs bieži vien jaucam ar izsalkuma sajūtu. Jāatceras, ka vecākiem cilvēkiem slāpju sajūta vairs nav tik izteikta. Turklāt - jo vecāks cilvēks, jo vieglāk ķermenis zaudē ūdeni jeb dehidrējas.
No dehidrēšanās īpaši jāuzmanās karstā laikā, sporta treniņos un fiziskas slodzes laikā. Par to, ka ūdens zudumi ir lielāki nekā uzņemtais, var liecināt arī vienkāršs fizisks nogurums.
Ir svarīgi, lai uzņēmtā un izvadītā šķidruma daudzums būtu vienāds. Līdzsvaru var ietekmēt ļoti daudzi faktori. Stipras tējas, alkohola vai kafijas dzeršanai arī var būt urīnu dzenoša ietekme, tāpēc šie dzērieni var veicināt šķidruma zaudēšanu. Lai saglabātu šķidruma līdzsvaru, ēdot sāļus ēdienus, šķidrumu uzņemt gribēsies vairāk, taču tas var veicināt ūdens aizturi organismā jeb tūsku un ilgtermiņā asinspiediena problēmas. Tāpēc sāļi ēdieni uzturā jālieto mazāk, bet šķidrums ir jāuzņem vairāk.
Ūdens var palīdzēt kontrolēt kalorijas un stiprina veselību
Ūdens var būt svarīgs instruments, lai mazinātu izsalkumu un samazinātu apetīti. Ieteicams pirms ēdienreizes izdzert divas glāzes ūdens. Pētnieki ir pierādījuši, ka tas samazina uzņemto ēdienu daudzumu un kalorijas. Tāpat ūdens dzeršana starp ēdienreizēm samazina vēlmi našķoties.
Labākam efektam iesakām ūdenim pievienot svaigu citronu sulu vai citus augļus, ogas, dārzeņus un pat garšaugus. Tie ūdenim piešķirs īpašu garšu buķeti, kā arī papildus ūdenī šķīstošos vitamīnus kā, piemēram, C vitamīnu.
Ūdens palīdz stimulēt muskuļu darbību. Ja šūnās nav nepieciešamā ūdens daudzuma, nenotiek elektrolītu process, kas var izraisīt muskuļu nogurumu. Tāpēc arī rodas fizisks pagurums.
Ieradums dzert ūdeni samazina sirdslēkmju risku. Zinātnieki ir izpētījuši, ka cilvēki, kas dienā izdzer ne mazāk kā 5 glāzes ūdens, ar sirds kaitēm slimo par 41% mazāk nekā tie, kas izdzer tikai 2 glāzes. Nepietiekams ūdens daudzums traucē toksīnu izvadīšanu caur nierēm, tad organisms cenšas no tiem atbrīvoties caur plaušām, kas izraisa paātrinātu elpošanu un neregulāru sirdsdarbību.
Labs minerālvielu avots
Ūdens dabīgā veidā var saturēt minerālvielas. Dabīgais minerālūdens, kas iegūts no pazemes dzīlēm, būs visbagātākais ar minerālvielām. Tas gadu simteņiem ir dabīgi filtrējies caur zemes slāņiem un uzsūcis sevī dažādas dzīļu sastāvā esošās minerālvielas. Dzerot dabīgo minerālūdeni, organisms uzņem ikdienā un svīšanas procesā zaudētās minerālvielas – kalciju, kāliju, nātriju, hlorīdus un magniju, kuri parastajā ūdenī ir mazāk, bet kas ir īpaši būtiski sirds darbībai. Latvijā populārākais dabīgais minerālūdens ir “Mangaļi”.
