Sadaļas Sadaļas

Vairums Rīgas koka muižiņu iet postā

Hāmaņa muižā beidzot sākti konservācijas darbi, taču Rīgas dome muižu plāno pārdot izsolē, kad pašvaldības tiesāšanās ar bijušo muižas nomnieku būs izbeigta. Savukārt vietējie iedzīvotāji pārliecināti, ka ļoti vēlama ir arī valsts iesaistīšanās kultūras pieminekļa atjaunošanā. Kopumā Rīgā ir atlikušas mazāk kā 20 koka muižiņas no aizvadītajiem gadsimtiem - Bišumuiža, Nordeķu muiža, Bloka muiža, Kleistu muiža, Popova muiža un citas. Taču lielākoties tās palēnām iet bojā un atjaunotas tiek reti.

Pārdaugavā Hāmaņa muižā Slokas ielā pēc ilgiem bojāejas gadiem sākti konservācijas darbi, tur rosās strādnieki, atjaunots jumts vienai muižas daļai, bet otra - vairāk cietusī - daļa aizvien pārklāta ar kādu pagaidu segumu. Turpat nelielajā Kuldīgas ielā, kas stiepjas gar muižu, iedzīvotāji bieži pastaigājas un lielākoties zina, ka nolaistais koka nams patiesībā ir kultūras piemineklis. Cilvēki par muižas likteni pārdzīvo un vēlētos, lai tā tiktu atjaunota

„Mēs esam gatavi pat parakstīties, lai šo muižu atjaunotu. Tagad tā izskatās briesmīgi, jo tā šāda zem plēves stāv jau daudzus gadus, ir taču kaut kas jādara. Tur, piemēram, varētu nākotnē būt kāds neliels muzejs,” rosina kāda rīdziniece.

Hāmaņa muižas bēdu stāsts ilgst jau daudzus gadus, un pērn pašvaldībai izdevās muižu atgūt savā valdījumā no iepriekšējā nomnieka SIA „Mono”, kas ēku krietni nolaidis tajā nesaimniekojot. Tiesu darbi gan nav beigušies, līdz ar to pašvaldība ēkā pagaidām veic tikai konservāciju, kas izmaksā ap 12 tūkstošiem latu. Taču dome muižu savā īpašumā nevēlas paturēt.

„Redzēsim, kas būs ar tiesu darbiem, - ja nevarēsim uzreiz sākt privatizācijas procesu, tad droši vien pēc iespējām sakārtosim arī ēkas otru daļu. Tad turpināsim privatizāciju, jo cilvēki lielas investīcijas veic tikai savos īpašumos nevis nomātos,” skaidro īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Šobrīd vienā daļā muižas nomainīts caurais jumta segums, protezētas puvušās vietas būvē, aizsisti logi, kā arī daļa ēkas nokrāsota. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris stāsta, ka Hāmaņa muižā konservācijas darbus pašvaldība varēja sākt jau ātrāk. Turklāt arī ar iepriekš ugunsgrēkā cietušo daļu steidzami kaut kas ir jādara:

„ Šo objektu vienkārši varētu nosegt ar kādu jaunu vieglu metāla konstrukciju, kuru pārvilktu ar kādu tentu, lai viņa ziemas laikā neturpinātu bojāties. Uz vietas objektā ir redzams, ka vecais pagaidu segums ir vietām caurs, vietām vēja nopūsts, nokrišņi tur noteikti tiek.”

Kopumā Rīgā ir 14 koka muižas, kas ir kultūras pieminekļu sarakstā, un lielākā daļa no tām ir kritiskā stāvoklī. Piemēram, Bloka muižai, kura atrodas Vienības gatvē, īpašnieki pērn grasījās sākt rekonstrukcijas projektu, taču nekādas lielākas darbības apkārtnes sakopšanā nav veiktas, stāsta Asaris. Ir būtiski, lai īpašnieks, kas šos objektus iegūst, būtu ieinteresēts koka arhitektūras mantojuma saglabāšanā.

„No šiem 14 objektiem ir atsevišķi pozitīvi piemēri, kur kāds privātīpašnieks ir sakopis, piemēram Zēlustes muižu. Taču lielākā problēma ir ar tiem objektiem, kas savulaik sadalīti pa dzīvokļiem, kā Popova muižiņa vai Kleistu muiža - tās sadalītas pat pa atsevišķām istabām un kopēja apsaimniekotāja nav, līdz ar to katrs īpašnieks pats mēģina ko lāpīt, bet tā situācija kopumā ir diezgan slikta,” stāsta Asaris.

Agrāk Rīgā bijušas ap 180 muižu un cauri gadsimtiem izdevies noturēties mazāk kā 20 koka muižiņām, kuras šobrīd lielākoties tuvojas graustu statusam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt