Pojektā plānots izstrādāt turpmāko Daugavas apsaimniekošanas stratēģiju. Izmantojot dažādas metodes, noskaidrots, ka Daugavā ir liela zivju sugu daudzveidība un ūdenstilpe ir ar lielu zivsaimniecības potenciālu. Lielu postu gan nodara maluzvejniecība, tāpēc tās apkarošana būs prioritāra.
Aptuveni 50 kilometru garo Daugavas posmu no Jēkabpils līdz pat Pļaviņu HES makšķerēšanai iecienījuši ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī iebraucēji. Tāpēc nepieciešams izprast patieso situāciju upē un izstrādāt jaunu stratēģiju tās apsaimniekošanā.
Tik vērienīgs izpētes projekts Daugavā tiek veikts pirmo reizi un palīgos aicināti arī Igaunijas kolēģi.
Lai gan zinātniskie rezultāti un izstrādāti jauni zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumi gaidāmi tikai nākošajā gadā, pavadot nedēļu lauku pētījumā, speciālisti secina - primāri jācīnās ar maluzvejniecību. Konkrētajā teritorijā ir viens inspektors, kurš nespēj atbilstoši kontrolēt situāciju.
"Cilvēkam, kuram patīk asakaina rauda, protams, ka gribas zandartu apēst. Tas ir mūsu padomju mantojums, kad maluzveja ir diezgan izteiksmīga.
Pirmkārt, vajadzētu to apkarot. (..) Vajadzētu nosargāt zivtiņām nārsta vietas, kad viņas nāk un koncentrējas vienās un tajās pašās vietās," saka Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.
Līdz ar to jāaizgūst Ziemeļvalstu prakse, kur uzsvars ir nevis uz zivju atražošanu, bet gan uz to sargāšanu. Pētnieki novērojuši, ka šī ūdenskrātuve ir ar lielu zivsaimniecības potenciālu.
