Vairāk nekā trešdaļa jauniešu alkoholu lieto regulāri

Turpinoties veselības veicināšanas kampaņai “Lai būtu skaidrs”, tās rīkotāji piedāvā diskusiju ciklu dažādās Latvijas pilsētās, vēsta kampaņas koordinatore Juta Šteinerte. Tikmēr narkoloģe Inga Landsmane un atkarību psiholoģe Kristīne Mozerte vērš uzmanību uz joprojām plašo alkohola lietošanu pusaudžu vidū. Statistikas dati liecina, ka alkoholiskos dzērienus pamēģinājuši gandrīz visi pusaudži līdz 16 gadu vecumam, savukārt regulāri lieto vairāk nekā trešdaļa.

Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) septembrī, sākoties mācību gadam, uzsāka informatīvo kampaņu „Lai būtu skaidrs!” ar mērķi pakāpeniski mainīt sabiedrības attieksmi par alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū un pusaudžu alkohola lietošanu padarīt par sabiedrībā nepieņemamu uzvedību.

Pusaudžu vecumā veidojas personība, raksturs, attīstās prasmes, ieradumi un intereses. Ja pusaudzis sāk lietot alkoholiskos dzērienus, atkarības problēmas izpaužas ātrāk un izteiktāk nekā pieaugušajiem un atstāj daudz lielāku ietekmi, kaut arī reizēm valda uzskats, ka alkohols pusaudžus ietekmē tāpat kā pieaugušos.

Par to, ka alkohola lietošana nepilngadīgo vidū Latvijā ir problēma, liecina dati, ka alkoholiskos dzērienus līdz 16 gadu vecumam pamēģinājuši gandrīz 97% meiteņu un 95% zēnu. Vairāk kā trešdaļa jauniešu šajā vecumā (turpat 35%) alkoholiskos dzērienus lieto regulāri un pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojuši 65% jaunieši.

Aptuveni puse jauniešu alkoholu lieto riskantā veidā, izdzerot 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola, kas atbilst piecām alkohola devām (apmēram trīs puslitra pudeles gaišā alus vai trīs puslitra bundžas sidra).

Jāņem vērā, ka jebkurš alkohols izraisa vienādas sekas, tostarp alus un sidrs.

Alkohols liek pusaudžiem rīkoties neapdomīgi un bezatbildīgi, apdraudot gan sevi, gan apkārtējos. Alkohols rada pacilātības sajūtu, sniedzot mānīgu drosmi un rada iespēju izvairīties no problēmu risināšanas. Cilvēks alkoholisko dzērienu reibumā var kļūt agresīvs un nekontrolējams. Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas saistīts ar nepilngadīgo traumatismu, pašnāvībām, vardarbību un citām problēmām. 

Pierādīts, ka pusaudžiem, kuru vecāki akceptē alkohola lietošanu, tostarp nelielās devās un svētku reizēs kopā ar ģimeni, ir lielāka tieksme lietot alkoholiskos dzērienus.

Diemžēl var gadīties, ka vecāki pusaudža aizraušanos ar alkoholu pamana tad, kad ir nepieciešama speciālistu - narkologa, psihiatra, ģimenes ārsta, psihologa palīdzība. Latvijā iespējams saņemt valsts apmaksātu narkoloģisko palīdzību pusaudžiem. Vecākiem jārēķinās, ka pusaudža aizraušanos ar alkoholu vecāki var arī savlaicīgi nepamanīt.

Par alkohola lietošanu jārunā ar pusaudzi tāpat kā par citiem viņam svarīgiem jautājumiem. Sarunu ceļā vecākiem vajadzētu motivēt jaunieti izdarīt saprātīgu izvēli, skaidrojot ar alkohola lietošanu saistītos riskus un izklāstot iemeslus, kāpēc nevēlaties, lai viņš lietotu alkoholu. Pusaudžiem jāatgādina, ka alkohols nav piemērotākais veids, kā iejusties kompānijā dažādās jauniešu ballītēs. Taču nedrīkst piemirst, ka ballītes ir ļoti nozīmīga pusaudžu dzīves daļa – tā ir iespēja satikt esošos draugus neformālākā gaisotnē un iepazīties ar jauniem, socializēties un iegūt jaunu pieredzi. Svarīgi ir laikus ar pusaudžiem pārrunāt, kas jāņem vērā, rīkojot vai dodoties uz ballīti.

Ja pusaudzis pārrodas mājās alkohola reibumā, tad vecākiem jābūt uzmanīgiem. Ja ir aizdomas, ka pusaudzis ir alkohola reibumā un viņa veselības stāvoklis pasliktinās, piemēram, iestājas bezsamaņa, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.

Lai gan miegs visnotaļ palīdzēs pārvarēt labāk laiku, kas organismam nepieciešams, lai  attīrītos no alkohola, piedzērušo nevajag atstāt bez uzraudzības. Īpaša uzmanība jāpievērš jaunietim, kurš lietojis liela apjoma alkoholu, kā rezultātā notikusi saindēšanās un zaudēta samaņa, kas var apdraudēt dzīvību. 

No saindēšanās ar alkoholu var mirt arī jauni cilvēki, ja pusaudža organisms uzņēmis pārāk lielas alkohola devas.

Alkohols nomāc centrālo nervu sistēmu, kas samazina sirdsdarbību, mazina asinsspiedienu un palēnina elpošanu. Samaņas zaudēšana ir  organisma signāls, ka izdzertā alkohola daudzums ir sasniedzis kritisku robežu un apdraud dzīvību.

 Alkohola atkarība nav izlaidība, tā ir biopsihosociāla slimība, kuru veido dažādi bioloģiskie (iedzimtība), psiholoģiskie (saskarsmes grūtības, nespēja pretoties vides spiedienam) un sociālie faktori (alkohola pieejamība, tradīcijas, jauniešu grupā valdošā attieksme pret apreibinošām vielām). Pierādīts, ka pusaudžiem alkohola lietošanas problēmas veidojas 2,5 reizes ātrāk kā pieaugušajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti