Sadaļas Sadaļas

Vai zini?

Vai zini, kādā tonī skan Lestenes baznīcas zvans?

Vai zini?

Vai zini stāstu par Melngaiļa baletu "Maija, Turaidas roze" un kordziesmu "Jāņuvakars"?

Vai zini, kas ir „Vienas veselības” koncepts?

Vai zini, kas ir «vienas veselības» koncepts?

Jēdziena "viena veselība" pirmsākumi sniedzas jau cilvēces senā vēsturē, kad šī apziņa te parādījās un veidojās, te atkal zuda. Vēsturē pirmo reizi par "vienu veselību" rakstīja Hipokrāts, norādot uz vides un sabiedrības veselības saistību.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

2000 gadu vēlāk (ap 17.–18. gadsimtu miju) itāļu ārsts un epidemiologs Džovanni Marija Lančīzi (Giovanni Maria Lancisi) rakstīja, ka videi ir liela nozīme cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību izplatībā. Viņš arī rosināja nosusināt purvus, lai mazinātu asinssūcēju kukaiņu daudzumu un pasargātu cilvēkus no malārijas.

Ārsts Rūdolfs Virhovs, termina "zoonoze" radītājs, 19. gadsimta beigās esot teicis šādu frāzi:

"Starp cilvēku un dzīvnieku medicīnu nav nekādas robežlīnijas – un tādai arī nevajadzētu būt."

Principā ar terminu "zoonozes" saprot infekcijas slimības, kas kopīgas vairākām dzīvnieku sugām, tai skaitā arī cilvēkam. Kā piemēru var minēt mutes un nagu sērgu (Picornaviridae), kas uzskatāma par zoonozi, lai gan nav bīstama cilvēkam, bet tā spēj izraisīt klīnisku saslimšanu govīm, aitām, kazām, ziloņiem, suņiem un citiem dzīvniekiem.

Ar terminu "zoonozes" mūsdienās aizstāj terminu "antropozoonozes", jo no evolucionārās bioloģijas skatpunkta cilvēks ir viena no dzīvnieku sugām, tādēļ izcelt to uz citu dzīvnieku fona nav pamata. To mēs varam redzēt, gan balstoties uz salīdzinošo anatomiju, gan salīdzinot dažādus virsmas receptorus, kā arī cilvēka un dažādu dzīvnieku pilnas genoma sekvences.

Zoonotisko ierosinātāju pētniecība Latvijā aizsākās 19. gadsimtā,

kad trakumsērgu, zirgu ļaunos ienāšus, tuberkulozi, liesas sērgu un vēl citus ierosinātājus pētīja mikrobiologs un veterinārārsts Kristaps Helmanis un veterinārārsti Eižens Zemmers un Oto Kalniņš, kurš pētījuma laikā inficējās ar zirgu ļaunajiem ienāšiem (Burkholderia mallei).

Oto Kalniņš no šīs slimības nomira, tomēr paspēja aprakstīt slimības gaitu.

Helmanis, Zemmers un Kalniņš strādāja pie trakumsērgas vakcīnas izstrādes, pie zirgu ļauno ienāšu diagnosticēšanas, kas rezultējās ar maleīna atklāšanu, un, pateicoties šim atklājumam, zirgu ļaunie ienāši Eiropā un lielā daļā pasaules tika izskausti un apkaroti.

No vairāk nekā 1460 zināmajām cilvēku infekcijas slimībām ir skaidri zināms, ka aptuveni 60% ir nākušas no dzīvniekiem, bet no jaunajām infekcijas slimībām, kas parādās cilvēku populācijā, aptuveni 75% ir zoonozes.

Iespējams, ārkārtīgi lielā atkarība no dzīvnieku izcelsmes produktiem var tikt uzskatīta kā viens no galvenajiem infekcijas slimību riska faktoriem attiecībā uz cilvēku veselību nākotnē.

Arvien palielinoties cilvēku skaitam pasaulē, palielinās arī pieprasījums pēc dzīvnieku valsts proteīna – gaļas, piena, olām.

Jāatzīmē, ka pieprasījums pēc augu un dzīvnieku valsts produktiem izraisa arvien jaunu, līdz šim neskartu teritoriju pārtapšanu lauksaimniecības zemēs, kas savukārt izraisa arvien biežāku savvaļas dzīvnieku mijiedarbību ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai cilvēkiem, kas  var izraisīt jaunus infekcijas slimību starpsugu pārlēkšanas gadījumus, kā tas ir noticis gan Hendras vīrusa, Nipa vīrusa, Ebolas vīrusa, gan SARS vīrusu gadījumā.

Tādēļ "vienas veselības" jēdziens apvieno vairākas nozares, kas darbojas kopā lokāli, nacionāli un globāli, lai palīdzētu saglabāt cilvēku, dzīvnieku un vides veselību.

"Vienas veselības" konceptā cilvēki, dzīvnieki un vide ir salikti kopā, veidojot "vienas veselības triādi".

Tā kā "viena veselība" ir pasaules mēroga jēdziens, tas atvieglo veselības aprūpes sistēmas attīstību 21. gadsimtā. Ja šis koncepts tiek izmantots adekvāti, tas var palīdzēt aizsargāt un glābt gan cilvēku, gan dzīvnieku, gan vides veselību tagad un nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt