Zināmais nezināmajā

Sporta zinātne jeb testi un pārbaudes sportistiem ceļā uz zelta medaļām

Zināmais nezināmajā

Vai interneta saturs jācenzē, ja tas runā pret zinātni?

Vai ikviens cilvēks varētu labi justies bezsvara stāvoklī?

Vai «tuvredzības epidēmijā» vainojami tikai ekrāni. Stāsta profesore Laganovska

Bieži vien pie redzes pasliktināšanās vaino ilgstošu darbu pie datora vai cita ekrāna, tomēr tuvredzību jeb miopiju ietekmē arī gēni, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes profesore un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska. 

“Pēdējos gados par tuvredzības apturēšanu tiek ļoti daudz runāts starptautiskā līmenī. Ir tāds uzskats, ka 2025. gadā puse cilvēku būs tuvredzīgi,” stāstīja profesore.

Ir pētnieki, kas to dēvē pat par "tuvredzības epidēmiju". 

Lai arī ilgstoša skatīšanās tuvumā ietekmē tuvredzību, galvenais tās iemesls tomēr nav datora vai telefona ekrāni, bet gan gēni. 

“Tuvredzības galvenais iemesls tomēr ir, varētu teikt, slikti gēni, tas ir pierādīts. Tas, ka mēs ļoti daudz laika pavadām, skatoties tuvumā,  protams, ir viens no riska faktoriem, lai tuvredzība varētu uz slikto gēnu fona aktīvāk izpausties,” skaidroja Laganovska. 

Viņa uzsvēra: “Kāpēc vienam attīstās ļoti liela tuvredzība, kāpēc radiniekiem vispār nav nevienam nekādas tuvredzības, bet tomēr šim cilvēkam dažkārt izveidojas pat arī diezgan liela tuvredzība, tā īsti skaidrs vēl nav. Mēs nevaram pateikt, kāpēc šī tuvredzība attīstās.” 

Tuvredzība attīstās jau bērnībā, kad, vienkārši sakot, acs izaug garāka, nekā vajadzētu.

Laganovska skaidroja: “Mēs redzam ar tīkleni un, lai mēs asi redzētu, šiem stariem, kas ienāk mūsu acī, ir jākrustojas uz tīklenes. Lai tā notiktu un šie stari krustotos uz tīklenes, ļoti svarīga ir acs laušanas spēja, bet tieši tuvredzības gadījumā ļoti svarīgs ir acs ābola garums, tātad cik gara šī acs izaugusi.”

“Visas šīs laušanas vides, tātad radzene, lēcas, stikla veida ķermenis, tās mainās no dzimšanas līdz pat 18 gadu vecumam, kad cilvēks pārstāj augt, bet mainās arī acs ābola garums. Normāli būtu, ka tas notiktu proporcionāli, ka visu laiku mūsu acs laušanas spēja būtu atbilstoša mūsu acs ābola garumam, bet ir cilvēki, kuri, kā saka, neapstājas augt vai aug vairāk, nekā būtu nepieciešams, līdz ar to tā acs izaug tā kā garāka,” profesore stāstīja. 

Tātad cilvēkam, kuram ir tuvredzība, acs ir par garu pret tās laušanas spēju, un to pamatā tomēr nosaka gēni, bet acij eksistē vēl otrs mehānisms – akomodācija, kas ir acs spēja pielāgoties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā. 

Laganovska skaidroja: “Tad, kad skatāmies tuvumā, mēs visu laiku darbinām šo akomodāciju, mums visu laiku ir jāstrādā un šim muskulim ir jāstrādā, bet, ja mēs ļoti ilgstoši skatāmies tuvumā, var iestāties divi gadījumi.

Viens gadījums ir, kad muskulis paliek drusku slinks un organisms izvēlas nevis darbināt šo muskuli, bet drusku pastiept acs ābolu vēl garāku”.

Otrs gadījums ir, kad muskulis pēc ilgas skatīšanās tuvumā it kā ieklemmējas: “Rodas tāds process kā akomodācijas spazmas.  Ja cilvēks aiziet šādā spazmas stāvoklī pie acu ārsta, vienkārši uzliekot stikliņus, var nodomāt, ka viņam ir miopija, kaut varbūt patiesībā tā nemaz nav miopija. Tās ir akomodācijas spazmas jeb neīstā miopija,” profesore stāstīja. 

Vitamīnus veselības un redzes uzlabošanai var lietot, bet sliktus gēnus tie neizlabos un redzes atjaunošanos negarantēs, tomēr ir veidi, kā acis atslogot, ieteica Laganovska: “No acu viedokļa būtu svarīgi ievērot režīmu, ideāli būtu, ja mēs 50 minūtes strādājam ar datoru un piecas vai 10 minūtes paskatāmies ārā pa logu.”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt