Psihiatrs skaidroja, ka par jebkura cilvēka rīcību, līdzīgi kā par laiku, kaut ko var prognozēt, bet kaut ko tomēr līdz galam nevar: “Cilvēka uzvedību ietekmē tikpat daudz faktoru kā laika apstākļus. Zinātne arvien vairāk attīstās, kādreiz [cilvēku uzvedība] varbūt būs ļoti prognozējama, šobrīd tā nevarētu teikt.”
Ārsts to skaidroja ar to, ka cilvēkiem ir racionālā puse, kuru, iespējams, varētu prognozēt, taču ir ļoti daudz iracionālu domāšanas veidu un shēmu, līdz ar to pat tādā jomā kā ekonomika cilvēks var uzvesties iracionāli.
“Kaut gan katram cilvēkam liekas, ka viņš domā loģiski, īstenībā, lai domātu loģiski vai kritiski, ir ilgi jāmācās un, ja cilvēks nav mācījies to darīt, viņš nevar domāt loģiski,” Utināns norādīja.
Personas uzvedību līdz ar to grūti paredzēt arī tiem, kam ir personības traucējumi vai rakstura patoloģijas. Psihiatrs skaidroja, ka ikvienam cilvēkam ir visdažādākās rakstura īpašības, piemēram, altruisms vai egoisms, tendence dominēt vai tendence pakļauties, skopums vai devīgums. Ja cilvēks ir psihiski vesels, viņam tās īpašības ir līdzsvarā.
“Savukārt patoloģisks raksturs veidojas, ja viena īpašība sāk dominēt, bet otra pamazām izzūd,” Utināns norādīja.
“Sociopāts ir cilvēks, kas nav socializējies, kas domā par sevi, manipulē ar citiem, izmanto citus un par to nejūtas vainīgs. Varētu teikt, ka ir ļoti izteikta egoistiskā un narcistiskā puse, bet ļoti vāja altruistiskā puse,” viņš skaidroja.
Turklāt sociopātija var kombinēties ar antisociālās personības traucējumiem, kas nozīmē arī paaugstinātu agresijas līmeni. Sociopātiem cilvēka ciešanas var izsaukt vienaldzību, smagākos gadījumos pat baudu.
Paredzēt šādu cilvēku uzvedību kaut kādā mērā ir iespējams, ja ir zināma konkrētā patoloģija, norādīja Utināns: “Ja cilvēks ir sociopāts, jūs varat paredzēt, ka viņš par jums neiežēlosies, to no viņa negaidiet. Ja cilvēks ir paranoīda personība, tad diez vai jums izdosies ar viņu būt dziļā draudzībā. Ja cilvēks ir narciss un jūs viņu kritizēsiet, tad tiksiet viņa ienaidniekos.”
Taču sociopātiem ir daudz dažādu tipu. “Viens no tādiem apakštipiem ir patoloģiskie meļi un krāpnieki. Respektīvi, viņi nav tik daudz agresīvi, bet gan cilvēkus apmāna, izkrāpj naudu. Šajā ziņā tas kopīgais ir, ka viņi nejūtas vainīgi,” skaidroja psihoterapeits.
“Ar paaugstinātu agresivitātes potenciālu ir paranoīdā personība, narcistiskā personība, emocionāli nestabila personība,” viņš norādīja.
Mainīt šādu cilvēku raksturu nozīmē mainīt domāšanas stilu, mainīt galvenās pārliecības par sevi, par citiem cilvēkiem un par pasauli, to var izdarīt tikai ilgtermiņa psihoterapija, piebilda Utināns.
