“Par aptaukošanos runā kā par medicīnisku problēmu, kā par slimību, kas ietekmē ne tikai dzīves kvalitāti, kas ir acīmredzami, bet arī rada ļoti daudzas medicīniskas problēmas, kas prasa ārstēšanos visas dzīves garumā,” atzina Meija.
Sirds un asinsvadu slimības, vielmaiņas un dažādu orgānu funkciju izmaiņas, kustību un balsta aparāta problēmas, noslodze kauliem un visas citas aptaukošanās izraisītās slimības prasa daudz pūļu, daudz izmaksu un apgrūtina dzīvi gan pašam cilvēkam, gan ģimenei, gan visai sabiedrībai.
Aptaukošanās cēloņi ir dažādi. Pamatā visam ir dzīvesveids, uzturs un fizisko aktivitāšu daudzums, taču ne vienmēr tas ir tik vienkārši. Ļoti daudz nosaka arī gēni, hormonālā sistēma un dažādi medicīniskie cēloņi, piemēram, vairogdziedzera slimības. Liela nozīme ir arī emocionālajai sfērai un sociālajai videi.
“Mūsdienu un Rietumu problēma – šis slēptais stress, ko cilvēki bieži vien noliedz, vai slēptais diskomforts, kas ir visu laiku, – maina ļoti daudz ko. Piemēram, mainās arī sistēmas, kas regulē apetīti un sātu,” skaidroja Meija.
Viņa teica, ka ļoti liela loma aptaukošanās regulācijā ir kuņģa zarnu trakta un smadzeņu saistībai, uz ko arī orientēti līdz šim izgudrotie un esošie medikamenti.
“Gremošanas traktā ir ļoti daudz vielu, kas tālāk ietekmē smadzenes un apetītes un sāta regulāciju, un šādas vielas ir gan kuņģī, gan zarnās, gan arī aknas tās izdala. Šīs vielas iedarbojas uz smadzenēm, regulē cukura līmeni, aptaukošanās veidošanos vai neveidošanos, arī mentālās spējas un daudz ko citu. Ja notiek disbalanss šajās sistēmās, tas, protams, veicina aptaukošanos,” norādīja ārste.
Medikamenti, kas radīti līdz šim, iedarbojas gan uz smadzenēm, gan uz bioloģiski aktīvajām vielām, kas izdalās gremošanas traktā, kurām jābūt līdzsvarā. Ir ārkārtīgi daudz pētnieku, kas pievērsušies tieši aptaukošanās problēmai gan biznesa iespēju dēļ, gan cerībā risināt arvien globāli pieaugošo problēmu.
“Zāles ir bijušas ļoti dažādas – visvairāk tādas, kas ietekmē nervu sistēmu. Tās ir bijušas gan psihotropi aktīvās vielas, gan vairogdziedzera hormoni.
Problēmas, protams, ir tādas, ka šīm zālēm ir blakusefekti, kas saistīti ar sirds asinsvadu slimībām, infarktiem, asinsspiediena paaugstināšanos, tātad daudzi medikamenti, kas ir bijuši, pēc tam ir aizliegti,” stāstīja Meija.
“Tad vēl ir medikamenti, kas joprojām ir pieejami, kas tiešām ietekmē receptorus – opioīda, dopamīna, noradrenalīna medikamenti. Tās ir bioloģiski aktīvās vielas, kas saistītas ar centrālo nervu sistēmu. Tie mazina apetīti. Tad ir arī medikamenti, kuri kavē lipāzi, kas veicina tauku uzsūkšanos,” viņa turpināja.
Pašlaik aktuālie medikamenti, kas šķiet vieni no cerīgākajiem, darbojas tā, lai ietekmētu gremošanas traktā esošos peptīdus, kas arī regulē sāta un izsalkuma sajūtu. Vienlaikus tie pozitīvi iedarbojas uz aknām, mazina cukura veidošanos, dod arī pozitīvo efektu muskuļiem – uzlabo to jutību pret insulīnu.
“Šie medikamenti pamatā tika apstiprināti otrā tipa cukura diabēta ārstēšanai, un svara mazināšana ir kā papildu ieguvums,” atzina Meija.
Ārste uzsvēra, ka visiem apstiprinātajiem medikamentiem ir pieejams reģistrēto blakusefektu saraksts un katra ārsta kompetencē ir izvērtēt, vai pacientam šie medikamenti vispār ir nepieciešami.
Viņa norādīja, ka nekādi medikamenti neizslēgs nepieciešamību pēc veselīga uztura un fiziskām aktivitātēm, jo tas vienmēr būs pirmais solis ārstēšanās procesā. “Protams, ir jāsāk ar dzīvesveidu, kas ir veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes, un tikai tad nākamais solis ir medikamenti, un tikai tad nākamais solis – bariatrijas operācija,” skaidroja Meija.
