Sadaļas Sadaļas

Vai latviešu iecienītās aknas ir vērtīgs produkts? Skaidro uztura speciāliste

Dzīvnieku gaļas subproduktus cilvēki ēd jau sen. Daļu no tiem kā tolaik, tā arī mūsdienās uzskata par delikatesēm, bet daļu – par vienkāršu tautas ēdienu. Kā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Pārtikas revidents” atklāja uztura speciāliste Eva Kataja, no visiem subproduktiem, iespējams, vērtīgākais ir aknas, jo satur B grupas vitamīnus, turklāt tās ir arī kolagēna avots, kas mūsu ķermenim palīdz būvēt šūnas.

Subprodukti izsenis bijuši cieņā

Mūsdienās visus subproduktus pēc to uzturvērtības iedala divās kategorijās. Pirmajā ietilpst mēle, aknas, nieres un sirdis, savukārt otro veido – cūku kājas, plaušas, liellopu un cūku ausis, astes. Pieņemts, ka pirmās kategorijas subproduktus realizē tirdzniecības tīklā vai ēdināšanas uzņēmumos, kā arī izmanto desu un konservu ražošanai. Bet otrās kategorijas subproduktus izmanto desu izstrādājumos.

Viens no senākajiem gaļas subproduktiem ir pārbarotu zosu aknas. Nav skaidrs, vai tolaik šo ēdienu uzskatīja par delikatesi, taču senie ēģiptieši jau apmēram divarpus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras zosis ar varu pārbaroja, nokāva un mielojās ar to aknām. Arī mūsdienu cilvēkiem šis ēdiens nav svešs. To gan tagad dēvē par slaveno, taču pretrunīgi vērtēto franču delikatesi – zosu aknu pastēti fua grā.

Aknu tartars savukārt ir delikatese, kuras recepti no Ķīnas uz Eiropu 13. gadsimtā atveda ceļotājs Marko Polo.

Subprodukti bija bieži gatavots ēdiens arī viduslaikos – piemēram, slavenā britu delikatese fagots savulaik bija tautas maltīte. Ar to lielākoties mielojās lauksaimnieki un vēlāk raktuvju strādnieki.

Arī latvieši pielietojumu atrada katram gaļas gabaliņam

Dzīvnieku aknas, mēles, nieres un plaušas – tie izsenis bijuši gana iecienīti produkti arī latviešu vidū, un, kā skaidroja folkloras pētnieks, Latviešu folkloras krātuves darbinieks Aigars Lielbārdis, tā izskaidrojums ir vienkāršs: "Cilvēki turēja mājlopus, un bija svarīgi izmantot maksimāli daudz nokautā dzīvnieka gaļas. Latviešu folklorā par gaļas avotu visbiežāk piemin cūkas. Un rudenī parasti tika rīkotas cūku bēres."

Pēc cūku bērēm pielietojumu atrada teju katram gaļas gabaliņam. Tādu gaļu, kas ātri bojājas, apēda uzreiz. Bet labākus gaļas produktus iesālīja, kūpināja un paglabāja vēlākam laikam. 

Folkloras pētnieks stāstīja, ka šo tradīciju latvieši ievēroja pat padomju laikos, taču mūsdienās, līdz ar dažādām Eiropas Savienības regulām un noteikumiem par pārtikas produktu apriti, cūku kaušana mājas apstākļos gājusi mazumā.

Aknas – kolagēna avots

Mūsdienās Latvijā populārākie dzīvnieku gaļas subprodukti ir dažādu dzīvnieku aknas. Un ne velti – uztura speciāliste Eva Kataja raidījumam uzsvēra, ka tas ir vispusīgākais orgāns, kurš satur visdažādākās uzturvielas augstākā koncentrācijā nekā citi subprodukti.

Kataja stāstīja, ka aknas mēdz arī dēvēt par tādu kā dabīgo uztura bagātinātāju.

“Es neteiktu: “Sagrieziet aknas un ēdiet kā tabletītes katru dienu pa gabaliņam,” bet principā aknas ir ļoti bagātīgs B grupas vitamīnu un atsevišķu minerālvielu avots, un tā iemesla dēļ es noteikti tās ieteiktu laiku pa laikam uzturā iekļaut.”

Subprodukti, tostarp arī aknas, satur ne tikai B grupas vitamīnus, bet arī folskābi, dzelzi, magniju, selēnu un cinku. Šīs ir vērtīgas minerālvielas, kuras gādā, lai vielmaiņas procesi noritētu normāli un mēs varētu justies labi un enerģijas pilni.

Uztura speciāliste skaidroja, ka aknas satur arī taukos šķīstošos vitamīnus, piemēram, A, E, D un K, tāpat arī olbaltumvielas, tostarp – kolagēnu.

“Ja mēs runājam par trendu, ka ir jālieto kolagēns papildus no kapsulām un cita veida uztura bagātinātājiem, tad arī aknas ir viens no kolagēna avotiem,” norādīja speciāliste.

Kolagēns ir viena no organismā visvairāk pārstāvētajām olbaltumvielām. Kolagēns mūsu ķermenim palīdz būvēt šūnas, kuras satur gan mūsu āda, saites un skrimšļi. Uztura speciāliste arī iesaka uzturā iekļaut zivju, jo īpaši mencu aknas, kuras satur Omega-3 taukskābes.

Vienlīdz labas esot visu dzīvnieku aknas. Taču, ēdot veikalā pirktu aknu pastēti, uztura speciāliste iesaka uzmanību pievērst produkta sastāvam: “Es skatītos uz to, cik procentuāli daudz tur ir aknu. Gribētu, lai tas procents ir pēc iespējas lielāks – lai tās ir kā pirmā, nevis kāda trešā sastāvdaļa. Lai tur ir klāt sviests vai cūkas speķis – kāds “nesamocīts” tauku produkts. Un tad, ja runa ir par garšu, garšvielām, garšaugiem, sāli, es noteikti pēc iespējas mazāk gribētu tur redzēt vēl kaut kādas citas piedevas, kas ir [produkta] apjomam vai [derīguma] ilgumam.”

Pārtikas revidents

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt