Kāpēc vajag gaismu?
Nomāktība un bezspēks – tās ir sajūtas, ar kurām daļa sabiedrības saskaras rudenī. Psihiatrs un psihoterapeits Utināns skaidroja, ka no zinātniskā viedokļa mūsu pozitīvās un arī negatīvās emocijas ir saistītas ar ķīmisku vielu neiromediatoru darbību. Tie ir, piemēram, serotonīns, dopamīns, melatonīns, endorfīns un citi.
“Serotonīns ir tas, kas īstenībā ne tik daudz dod pozitīvas emocijas, bet nomāc negatīvās emocijas,” paskaidroja Utināns.
Tātad – jo lielāka serotonīnu aktivitāte, jo mazāk negatīvo emociju mūsos veidojas. Savukārt lielāka melatonīna izdale palielina miegainību un pat depresivitāti.
Serotonīna aktivitāti var palielināt, piemēram, sportojot, veselīgi ēdot, meditējot jeb kā citādi atbrīvojoties no stresa, kā arī uzturoties saulē.
“Saules gaismā mēs kļūstam aktīvāki, un tā aktivitāte pati par sevi aktivē serotonīnu un dopamīnu un samazina melatonīna izdali,” stāstīja Utināns.
Ieteicamais laiks, kuru mums būtu jāpavada saulē, ir 10-15 minūtes.
Gaismas lampas un pētījumi
Taču rudenī un ziemā pelēcīgu un tumšu dienu ir gana daudz. Turklāt pastaigai dienas vidū ne visi spēj atvēlēt laiku. Tāpēc pasaulē aizvien populārākas kļūst gaismas lampas jeb fototerapija, kas sola aizgainīt nomākto garastāvokli saules bada mēnešos.
Šīs lampas var aizstāt dienā trūkstošo saules gaismu. Tās izstaro spēcīgu gaismu, kas pēc būtības stipri atgādina dienas gaismu. Apgaismojuma mērvienība ir lukss. Vidēji dienasgaismā ir 100 000 luksi, savukārt gaismas terapijas lampas parasti izstaro 2500–10 000 luksu spēcīgu apgaismojumu.
Jautāts par to, vai šādu lampu lietošana tik tiešām varētu uzlabot pašsajūtu, Utināns atbild, ka savā ziņā tāds uzskats ir pamatots: “Pētījumi rāda, ka efekts no tām ir lielāks nekā no placebo. Taču ir meta pētījums, kas apskata pat 19 pētījumus par šo tēmu un saka, ka to ir par maz, lai sniegtu atbildi, cik šāda metode ir efektīva.”
Ņemot vērā to, ka skaidru atbilžu par fototerapijas ietekmi uz mūsu pašsajūtu nav, eksperts iesaka ņemt vērā, ka gana spēcīgu serotonīna aktivitāti var veicināt arī dažādi citi apstākļi – sasniegumi sportā vai darbā, kā arī sociālās aktivitātes.
“Līdz ar to var pastrīdēties, kas ir primāri, kas – sekundāri. Lampu terapeiti teiks, lai izmanto lampas, psihoterapeiti teiks, lai labāk nodarbojas ar psihoterapiju un uzlabo savu sociālo dzīves kvalitāti,” atzina Utināns.
