Jautājums – vai pats esmu tam gatavs? – ir svarīgs, jo šādu soli nevajadzētu ietekmēt apkārtējo viedoklim – lēmums par to jāpieņem pašam, skaidroja psiholoģe.
Vai es ar šo cilvēku jūtos droši? – atbildot uz šo jautājumu, ir svarīgi saprast, vai nav bail no tā, kas notiks, ja partneris atbildēs ar "nē".
Trešais jautājums – vai mēs abi varam uzņemties atbildību, ja nu gadījumā kaut kas notiek greizi? – ir svarīgs, jo dzimumdzīves uzsākšana vienmēr saistās ar risku.
"Ja uzsākam seksuālas attiecības, tas nozīmē, ka mēs uzņemamies kaut kādu risku, piemēram, grūtniecības, slimību un arī emocionālo – kas pēc tam notiks ar attiecībām," stāstīja Klote.
"Tā ir bezapziņā ielikta programma, kuru daudzi no mums nes līdzi, – ja es neļaušu, es būšu nepieklājīgs, slikts. Tur ir vainas apziņa, varbūt bailes no dusmām. Bieži vien gan jaunieši, gan pieaugušie stājās seksuālās attiecībās, kuras pēc tam nožēlo," skaidroja Klote.
Uzsākot dzimumdzīvi, jauniešiem savstarpēji ir jārunā par to, kas patīk un nepatīk. Psiholoģe skaidroja, ka cilvēki viens otru var pārprast, tāpēc sarunas ir ļoti svarīgas. Trīs jautājumus, kas pirms dzimumdzīves uzsākšanas jāuzdod sev, der pārspriest arī savstarpēji.
Prasme pateikt „nē”
Psiholoģe skaidroja, ka vārds “nē” ir fundamentāli nozīmīgs, jo tas nosaka mūsu robežas, kas dzimumattiecībās ir īpaši būtiski. Prasmi pateikt “nē” vecākiem vajadzētu mācīt jau no bērnības.
"Viena lieta, kas noteikti bērnam būtu jāiemāca par ķermeni, – neviens nav tiesīgs bez viņa atļaujas aizskart viņa ķermeni,
protams, izņēmums ir medicīnas personāls. Kamēr bērns ir mazs, to nosaka vecāki," skaidroja Klote.
Arī pieaugušā ķermeni neviens nav tiesīgs ne vērtēt, ne aizskart bez otra atļaujas. Psiholoģe uzsvēra – jaunajiem vecākiem būtu jārespektē, ja bērns negrib tikt bučots un mīļots.
Vienošanās par robežām
Saprotot, ka ir pārkāptas kādas robežas, tas noteikti ir jāpārrunā ar partneri – bez pārmetumiem un vainošanas, jo varbūt otrs to neapzinājās.
"Ir daudzi cilvēki, kuri ir pieraduši tik ļoti sevī neklausīties, sevi apspiest, ka viņi nesaprot, ko viņi grib vai negrib, saprot vai nesaprot. Lai varētu pateikt otram savas vēlmes, tās ir pašam jāsaprot un tad saprotamā veidā jādara zināmas otram," pauda psiholoģe.
Savukārt, ja otrs pārkāpis iepriekš pārrunātu robežu, notikusi vardarbība, par to nevajag klusēt.
Runājot par seksualitāti un tās izkopšanu, liela nozīme ir audzināšanai ģimenē un seksuāli reproduktīvajai izglītībai. Mazulīšiem māca, ka tā ir viņu rociņa, kājiņa, lai izveidotu un stiprinātu izpratni, ka tas ir viņu ķermenis. Savukārt pubertātes vecumā, kad sāk mainīties ķermenis, svarīgi skaidrot, ka šie procesi ir normāli.
