Guna Bīlande: Mums ir trešdaļa skolēnu, kuriem ir liekais svars. Tie ir briesmīgi skaitļi, kas prasa pievērst īpašu uzmanību uztura jautājumiem, ne tikai uztura speciālistiem, kuriem mēs esam noorganizējuši šo semināru par bērnu uzturu. Tajā piedalīsies dažādi speciālisti, kas strādā jomā, lai stāstītu un dalītos ar savu pieredzi. Tāpat izcelsim jaunākās idejas un dalīsimies pieredzē ar uztura speciālistiem, kuri savukārt jau strādā ar ģimenēm un bērniem, lai varētu stāstīt un rādīt ne tikai pacientu līmenī, bet arī plašākā sabiedrības mērogā. Stāstīs, kāpēc uzturs ir svarīgs jau pašām pirmajām dzīves dienām un kā mēs to varam gatavot maksimāli kvalitatīvi un veselīgi, lai mūsu bērni varētu augt veseli un laimīgi.
Latvijas Radio: Vai jūs varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus, kas būtu uzturā jāiekļauj, lai bērni augtu veselīgi?
Viennozīmīgi bērnu uzturam ir jābūt daudzveidīgam, bet noteikti bērnu uzturā ir jābūt augļiem un dārzeņiem. Bieži arī aizmirstam to, ka bērnam jāatgādina padzerties. Bērni slikti var just slāpes, gan aizmirst padzerties. Tāpat noteikti ir vajadzīgas olbaltumvielas. Tās ir gan dzīvnieku izcelsmes, gan arī dažādos zirņos, pupās, pākšaugos, kurus arī nedrīkstam aizmirst. Diemžēl milzīga problēma mūsu gadsimtā ir bērni, kuriem fiziskās aktivitātes ir ierobežotas. Savukārt ēdiens ir brīvāk pieejams, nekā tas jebkad ir bijis civilizācijas vēsturē. Un tas viss noved pie zināmām sekām.
Tā iemesla dēļ, ka ēdiens ir tik plaši pieejams, ko būtu vērtīgi likt aiz auss, ko vajadzētu izslēgt no savas ēdienkartes?
No bērnu ēdienkartes pilnīgi noteikti būtu jāizslēdz visas ātrās, neveselīgās uzkodas. Savukārt, ja bērns no mazām dienām ir pieradis pie pelmeņu pakas, pildītām pankūkām, čipsiem un šokolādes, tad mums ir diezgan vāja cerība, ka bērns neturpinās tā ēst. No izslēdzamajiem, protams, visas ātrās ēdināšanas iestādes, visi fritētie produkti, viss, kur ir piesātinātās taukskābes, lielais sāls daudzums, trekni produkti, cukurs.
Mums gan kā vecākiem, gan kā speciālistiem vajadzētu mudināt ielikt skolas somā ābolu vai bumbieri, banānu – kaut ko tādu, ko bērns var tikpat viegli un ātri apēst kā šokolādes batoniņu.
Vai skolā ēdinātāji visu to ņem vērā? Vai tur nav novērotas šīs problēmas?
Šobrīd runājot par skolu ēdināšanu, nupat ir veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz un reglamentē ēdināšanu skolās, bērnudārzos. Tur gan ir vēl pēdējie saskaņojumi, bet konceptuālās lietas ir uzliktas uz papīra un tas ir diezgan labā virzībā aizgājis. Pagājušā gada decembrī Veselības ministrija publicēja jaunākos ieteikumus veselīgam bērnu uzturam. Tie arī jau ir apritē aizgājuši. Taču, manuprāt, joprojām ir diezgan liels pievienotā cukura daudzums atļauts.
Kā mēs visi zinām, arī pandēmija ieviesa savas korekcijas skolu ēdināšanā – bija pārtikas pakas, ko veda uz mājām. Vai šobrīd ir manāmas kaut kādas sekas bērnu uzturā?
Kopumā pēc Covid-19 pandēmijas, protams, mēs redzam, ka bērni ir izteikti mazkustīgāki, arī pieaugušie. Mēs redzam, ka par to liecina arī aptaukošanās rādītāji, kas ir pieauguši. Mums par to ir jādomā.
