Sadaļas Sadaļas

Uztura speciāliste: Ābolus vislabāk ēst ar visu mizu un sēkliņām

Lai gan dažādu šķirņu ābolu uzturvērtība nedaudz atšķiras, starpība nav ievērojama – galvenais ēst pēc iespējas svaigākus augļus, rūpīgi tos sakošļāt, kā arī notiesāt ar visu mizu un sēkliņām, LSM.lv norādīja uztura speciāliste Lizete Puga.

Āboli satur gana daudz ūdens un dažādas vērtīgas vielas, norāda  Puga: “Piemēram, šķiedrvielas, kas palīdz regulēt apetīti, kā arī uzturēt gremošanas traktu labā veselībā. Papildus ir minerālvielas – kālijs, mangāns, arī jods, ja patrāpās apēst kādu ābola sēkliņu. Un ābolā ir arī atsevišķi vitamīni, tostarp arī C vitamīns.”

Āboliem īpaši raksturīga ir arī kāda īpaša šķiedrviela – pektīns. To satur arī mandarīni, citroni, apelsīni, mellenes, ērkšķogas, vīnogas un cidonijas. Bet starp visiem šiem augļiem visvairāk pektīna ir tieši ābolos.

“Pektīns kā tāds ir šķīstošā balastviela jeb šķiedrviela, un to gandrīz sadala resnās zarnas mikroorganismi. Pektīns pozitīvi ietekmē mūsu gremošanas traktu – samazina zarnu PH līmeni. Pozitīvi tiek ietekmēta arī resnās zarnas mikroflora un holesterīna līmenis,” skaidroja uztura speciāliste.

“Šķīstošās balastvielas ir tās, kas “samīļo” mūsu gremošanas traktu un to pabaro. Tas, protams, ir ļoti svarīgi, ka mēs savu gremošanas traktu regulāri “samīļojam”. Tāpēc uzturā izvēlamies lietot gana daudz šo šķīstošo balastvielu avotus – ne tikai ābolus, bet arī auzu pārslas un, piemēram, ķirbi,”  ieteica Puga.

Vērtīgie antioksidanti

Tāpat ābolu sastāvā ir dažādi antioksidanti, no kuriem īpaši var izcelt kvercetīnu, katehīnu un hlorogēnskābi. Kvercetīns palīdz samazināt iekaisumus un samazina onkoloģisku slimību riskus. Turklāt līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka kvercetīnam piemīt arī spējas palīdzēt mūsu organismam atvairīt dažādus vīrusus.

Katehīns ir antioksidants, kuru lielākoties satur zaļā tēja. Taču tas atrodams arī ābolos. Un katehīns ir dabīgs antioksidants, kas mūsu organismam palīdz cīņā ar brīvajiem radikāļiem, kā arī palīdz novērst šūnu bojājumus. Tāpat katehīns var būt arī efektīvs līdzeklis svara samazināšanā.

Tikmēr hlorogēnskābe var ne tikai samazināt cukura līmeni asinīs, bet arī svaru.

Vislabākie – tikko no koka

Vienlaikus uztura speciāliste aicināja ābolus neuzlūkot kā atsevišķu superproduktu – lai sasniegtu kopējus rezultātus, piemēram, samazinātu svaru un dažādu slimību riskus, ir nepieciešama kompleksa rīcība: “Nelīdzēs tikai viena ābola ēšana. Ir jāpiedomā arī pie citām lietām, ko mēs paralēli darām.”

Pastāv uzskats, ka atsevišķas šķirnes āboli ir vērtīgāki par citu šķirņu augļiem.

Uztura speciāliste gan uzskata, ka šīs atšķirības ir ļoti mazas un par vienlīdz vērtīgiem var uzskatīt visus ābolus: “Galvenais jautājums – cik svaigs tas ir. Ja tas ir patiešām svaigs – tikko no koka, nav gadu stāvējis kaut kur pagrabā, tad tas būs ļoti labs un foršs. Jā, ir atsevišķas šķirnes, kur varbūt vienos ir augstāks skābes daudzums, bet citos – vairāk cukura vai C vitamīna, bet tās atšķirības lielākoties ir ļoti minimālas.”

Dienas norma – divi āboli

Ieteicamais ābolu daudzums dienā ir divi saujas izmēra augļi, bet, lai no āboliem uzņemtu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu, uztura speciāliste iesaka tos ēst svaigus un ar visu mizu: “Lielākoties vērtīgās uzturvielas ir ap mizu. Tāpēc, ja mēs ābolu nomizojam, tas ir “lāča pakalpojums”. Protams, ir forši un arī bērni priekšroku dod tādām lietām, kas ir mazāk jākošļā, bet tomēr savs žoklis ir jāpakustina. Un tā kustināšana arī palīdz mūsu smadzenēm saprast, ka mēs jau tagad ēdam un tāpēc pēcāk vairs tik drīz negribēsim ēst vēl.”

Ar ābolu ēšanu uzmanīgiem gan jābūt cilvēkiem ar kairinātas zarnas sindromu. Šādos gadījumos auglis var izraisīt vēdera pūšanos un radīt diskomfortu. Tāpat augļus nevajadzētu lietot gadījumā, ja konstatēta fruktozes nepanesamība

Iepuvuši āboli – bīstami

Vēl īpaši jāuzmanās no iepuvušiem āboliem. Tie satur patulīnu  – dabīgas izcelsmes toksīnu. Tas sastopams bojātos ābolos un visbiežāk rodas, tos uzglabājot nepiemērotos apstākļos. Patulīns var izplatīties pa visu ābolu, tāpēc nav pareizi izgriezt augļa bojāto daļu un pārējo ēst. Tieši tāpat nav ieteicams arī no bojātiem augļiem gatavot sulu.

Šis toksīns arī nesadalās pasterizācijas procesā vai karsēšanas procesā – arī pēc ābolu apstrādes vai sterilizācijas ir iespējama šī pelējuma sēnes veidošanās.

Patulīns ir jo īpaši bīstams zīdaiņiem un maziem bērniem. Pieaugušus cilvēkus patulīns var ietekmēt gan akūti, gan ilgstošā laika periodā. Un tā ietekme uz veselību ir dažāda – imunoloģiska, neiroloģiska un zarnu traktu iespaidojoša.

Pārtikas revidents

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt