Postošie kaitēkļi visvairāk vairojas Dienvidkurzemē, kur arī visvairāk audzē bumbierus. Mazdārziņos blusiņas pagaidām nav novērotas, bet pētnieki atzīst, ka tā var notikt. Kaitēklis Latvijā parādījies tikai pēdējo četru gadu laikā, un laukasaimnieki, kas no tā cietuši atzīst, ka ar to ir grūti cīnīties.
Šonedēļ jau vairākos augļu koku dārzos savairojušās bumbieru lapu blusiņas, kas var nodarīt milzu zaudējumus ražai. Kādā dārzā Talsu pusē pat būtu steidzami jāveic ierobežošanas pasākumi, stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Inta Jakobija. Bumbieru blusiņas sastopams stādījumos visā Latvijā, bet postošāki šie kaitēkļi ir tieši Kurzemes pusē un šobrīd blusiņām ir labvēlīgi laika apstākļi, lai dētu oliņas - kāpuriņi izšķilsies pēc 7-10 dienām. Kaitēkļi savairojas strauji, blusiņas izdala tādu kā medus rasu, kas pārklāj bumbieru dzinumus, tad rodas melnais pelējums, kas bojā ražu.
Bumbieres visplašāk audzē Dienvidkurzemē un Zemgalē. Pirmās aktīvās lapu blusiņas šogad jau aprīlī konstatētas bumbieru stādījumā Tukuma apkārtnē. Lauksaimnieks Jēkabs Spicuks stāsta, ka augļu dārzos Tumes pagastā kokus jau miglojis, bet kaitēklis ātri pierod arī pie ķīmiskajiem līdzekļiem un tos nākas mainīt katru reizi: "Blusiņas iecienījušas jaunās atvares, kas līdz rudenim tad nonīkst. Cīnīties grūti..."
Ierobežošanas pasākumi ir ne vien dārzu miglošana, bet arī mehāniskas darbības, stāsta Latvijas augļkopības institūta pētniece Baiba Lāce. Dobelē kaitēkļu uzbrukums bijis jau 2007. gadā, kad institūta dārzos zaudēta visa bumbieru raža divos hektāros: "Ik pa brīdīm tā parādās. Lietojam insekticīdus, ķimiskā apstrāde jāatkārto vairāksa reizes. Profilaktiski var notīrīt vecās mizas, kur tās pārziemo. Var retināt koku vainagus - jo skrajāks vainags, jo blusiņai sliktāki apstākļi."
Valsts augu aizsardzības dienests vēl norāda, ka zemniekiem šobrīd jāpievērš uzmanība rapšu sējumiem, jo lielākajā Latvijas daļā jau konstatēts krustziežu spīdulis uz zaļajām ziedkopām.
