Augļkopības institūta laboratorijā smaržo pēc vasaras. Vadošā pētniece Dalija Segliņa rāda īpaši sagatavotas zemenes no pagājušās sezonas un sārtvaidžus ābolus. Vien zinātniekus māc bažas par šā gada ražu. Ķirši un plūmes šogad uzziedējuši jau 23.aprīlī, bet dažas dienas vēlāk pirmos ziedus raisījušas arī ābeles.
„Tik agru pavasari es tiešām neatceros, citreiz ap 25.maiju zied ābeles. Bet tā kā pašreiz viss ir aizkavējies, tad mēs tomēr ceram, ka viss būs kārtībā,” saka Augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.
Ābeles spējot izturēt aukstumu pat līdz -7 grādiem, bet tāds sals Zemgalē neesot bijis. Tāpēc āboli visticamāk šogad būs, ja vien problēmas nebūs radušās jau agrāk. „Lielāka problēma jau bija tā, ka ziema bija nelaba ar kailsalu. Mēs baidāmies, ka kokiem būs izsalušas saknes, bet to varēs pateikt tikai vasarā,” skaidro Ikase.
Tikmēr plūmju kokiem gadās atrast arī pa kādam apsalušam ziedam. Par to liecina drīksna, kas vairs nav svaigi zaļa. „Neizplaukušam ziedam līdz -4 grādiem īpaši netraucē, bet izplaukušam ziedam jau atkarīgs, cik ilgi ir šāda temperatūra - vai tā ir stunda, divas vai trīs,” stāsta Augļkopības institūta pētniece Ilze Grāvīte.
Ilze Grāvīte skaidro, ka šogad visvairāk cietuši būs Zemgales un Kurzemes dārzi, un tie, kuri nebūs klausījuši ieteikumiem nestādīt augļu kokus ieplakās. Pasargāt dārzu no tik spēcīgām salnām nav vienkārši. Jau sen zināmās dūmu sveces spēj temperatūru noturēt vien par pāris grādiem augstāk, bet nepareiza ugunskuru kurināšana var dot pat pretējo efektu. „Ja mēs varam panākt ar ugunskuriem, ka neveidojas atklāta liesma, bet tikai dūmi, tad mēs dārzu varam pasargāt. Ja tā ir liesma, tā izdedzina gaisā esošo mitrumu, un sala ietekme tiek vēl vairāk pastiprināta,” skaidro Grāvīte.
Vislabākā augļu raža šogad varētu būt Vidzemes dārzos, kur ziedēšanas laiks vēl tikai sākas. Tikmēr Dobelē jau pirmos ziedus raisa arī ceriņi.
