Siltajos laikapstākļos turpinās strauja ledus kušana. Vietās, kur ūdeni klāj ledus, tas ir trausls, ļoti plāns un nevienmērīgs. Krasta līnijas daudzviet jau ir brīvas no ledus.
Pēdējo dienu laikā VUGD pārstāvji izglābuši vienu zemledus makšķernieku un divus suņus, kas bija ielūzuši ledū. Vīrietis apmēram 50 gadu vecumā 21.februārī bija ielūzis Ķīšezera ledū 330 metru attālumā no krasta. Zemledus makšķernieku ar plastmasas cauruli turēja divi Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki un cits makšķernieks. VUGD glābēji nokļuva līdz makšķerniekam un uzvilka viņam glābšanas vesti, lai varētu noturēties virs ūdens.
Šajā vietā ledus bija tik trausls, ka neturēja arī glābēju svaru. Pēc tam glābēji un RPP darbinieki ar glābšanas dēli nokļuva līdz ielūzušajam makšķerniekam un nogādāja viņu krastā. Tā kā makšķernieks bija ilgāku laiku pavadījis aukstā ūdenī, viņš tika nodots mediķiem un hospitalizēts.
Suņi uz Gaujas un Dubnas ledus izglābti gan 21., gan 23.februārī, kad glābēji tos krastā nogādājuši ar laivas palīdzību.
„Suns, kā jau jebkurš dzīvnieks, nespēj objektīvi izvērtēt dažādus apstākļus un arī bīstamību. Līdz ar to, kā jau viņš varbūt ir pieradis, ziemas laikā var izskriet uz ledus, bet šobrīd ledus jau ir tik plāns un trausls, ka var neizturēt suņa svaru,” sacīja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Šobrīd atrašanās uz ledus ir bīstama dzīvībai, tāpēc ir svarīgi vecākiem pārrunāt ar bērniem ledus bīstamības jautājumus un kāpšanas uz ledus iespējamās traģiskās sekas. Saimniekiem jāparūpējas arī par savu mīluļu drošību. Ja ikdienas pastaigu vieta atrodas ūdenstilpnes tuvumā, tad sunim nedrīkst ļaut šajā vietā brīvi skriet. Dzīvnieks var uzskriet uz ledus un tajā ielūzt. Ja tomēr ir notikusi nelaime, tad saimniekam nevajag riskēt ar savu dzīvību un pašam doties dzīvnieku glābt, bet ir jāzvana uz 112 un jāsagaida glābēju ierašanās.
Iedzīvotājiem nevajadzētu būt vienaldzīgiem, ja novēro, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošu ledu. Šādās situācijās jābrīdina par bīstamību, bet, ja pamanīts, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, jāzvana glābējiem.
Ielūšanas gadījumā jāsauc palīgā, apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112, jācenšas saglabāt miers un nostabilizēt elpošanu.
Lai palīdzētu ielūzušajam, jātuvojas rāpus vai guļus, nesasniedzot pašu ielūzuma vietu. No apmēram 2-5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 metru attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
Kā Latvijas Radio uzzināja Latvijas Kinoloģijas federācijā, nav speciālas metodes, lai suni iemācītu neiet uz ledus: „Ja suns klausa komandai "stāvi" vai "nedrīkst", tad labi, jo tas attiecas uz pilnīgi visām dzīves situācijām. Par ledu atsevišķi nav nekādas īpašas apmācības metodes. Un, protams, nedrīkst nekontrolēti suni atstāt aizsaluša ūdens tuvumā, jo suns nesaprot, kas ir ledus. Ja viņš vienreiz būs ielūzis, tad viņš vairāk tur tuvumā nerādīsies. Bet ir arī tādas šķirnes, kam ātri aizmirstas. Tā kā nav nekādas īpašas apmācības. Jebkurā gadījumā cilvēkam ir jākontrolē suns, jo viņš ir kā mazs bērns.
Visgudrākajam sunim intelekts ir kā trīs gadus vecam bērnam, tātad attiecīgi ir jāsaprot, ka suns ne vienmēr spēj analizēt situāciju, tāpēc saimnieks ir par viņu atbildīgs.”
Ja pastaigas maršruts ar mājdzīvnieku iznāk ūdenstilpņu tuvumā, glābšanas dienests aicina saimniekus neļaut saviem mīluļiem vieniem skriet bez pavadas. Tomēr visdrošāk savu mīluli vest tālāk no ūdenstilpnēm.
