Lai gan pavasaris tikai tikko ir sācies, Latvijā jau ir izdeguši 145 hektāri mežu. Aktīvākie mežu dedzinātāji mitinās Pierīgas un Daugavpils apkārtnē, liecina Valsts mežu dienesta (VMD) dati. Netālu no Garkalnes marta beigās ugunsdzēsējiem nācies dzēst vienu pirmajiem šā gada ugunsgrēkiem. Tagad tur paveras postaža. "Šeit var redzēt, ka ir izdegusi priežu jaunaudze, kuru nāksies pilnībā atjaunot. Īpašniekiem tie ir lieli zaudējumi. Ir izdedzis arī lielais mežs, kas nenes tik lielus zaudējumus, bet tomēr skats uz to ir šausmīgs. Cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem ar uguni mežā," stāsta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris uguns apsardzības jautājumos Dzintars Rozēns.
Šobrīd informācija par ugunsgrēkiem var tikt saņemta novēloti. Visos ugunsnovērošanas torņos dežūras vēl nav sākušās nepietiekamā finansējuma dēļ.
Meži tiek uzraudzīti tikai 100 no 180 Latvijā uzceltajiem novērošanas torņiem, taču laicīgai liesmu atklāšanai ir liela nozīme sekmīgā cīņā ar to likvidēšanu. "Kad dienests nodrošina dežūras uguns novērošanas torņos, tad tas ir aptuveni 20 minūšu jautājums, kad tiek konstatēta potenciālā vieta, kura ir aizdegusies. Kamēr mēs vēl nenodrošinām dežūras torņos, pārsvarā informāciju saņemam no ugunsdzēsības un glābšanas dienesta," skaidro VMD pārstāvis Edijs Leišavnieks.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma. Vietās, kur izdeg vecais mežs, līdzi paņemot arī dažādus kukaiņu un rāpuļu dzīvības, pēc kāda laika ieviešanas jauna dzīvība, kas mitinās tikai apdegušās vietās. "Ļaunums ir ekonomiskie zaudējumi, bet labums ir tāds, ka mēs iegūstam kādas retas un aizsargājamas sugas biotopu.
Pirmā, kas atlido ir deguma krāšņvabole, kura jūt degumu vairāku kilometru attālumā.
"Kad koks ir aizgājis bojā un nokrīt, tas vēl kādus 20 gadus kalpo kukaiņiem, kas tur dzīvo. Piemēram, lielā krāšņvabole parādās četrus, piecus gadus pēc deguma. Savukārt priežu dižkoksnesgrauznis parādās 8-10 gadus pēc deguma," Latvijas Televīzijai stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas katedras vadītājs Voldemārs Spuņģis.
Ir pat valstis, kur speciāli ierobežotās platībās tiek dedzināti meži, lai nodrošinātu atsevišķu kukaiņu turpmāku pastāvēšanu. Tas gan nenozīmē, ka visi var doties uz mežu ar sērkociņiem. Ja degs par daudz, tas nāks par sliktu. Mežu dedzināšana ir jāatstāj tikai un vienīgi speciālistu ziņā.
