Mazinot ierobežojumus, zemes īpašnieki varēs novākt brūkošās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes. Baltalkšņi ūdenstilpju aizsargjoslās aizņem ap 7000 hektāru lielu platību, un to skaits pēdējos 30 gados ir strauji pieaudzis, norāda likumprojekta autori.
Baltalksnis pēc 40 gadu vecuma sāk brukt, tādēļ upēs pasliktinās bioloģiskā kvalitāte un sāk veidoties aizdambējumi.
Patlaban likums nosaka aizliegumu ūdenstilpju aizsargjoslās 50 metru platā joslā veikt kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.
