Vairumam iedzīvotāju trokšņi traucē
“Traucē, protams! Kad ir sacensības. Labi, sacensības sākas desmitos, bet viņi jau no astoņiem trenējas. Tie, kam ir mazi bērni – vispār nepagulēsi, logu neatvērsi,” stāsta Viktors. Viņš pretim Biķernieku sporta trasei dzīvo jau vairāk nekā 20 gadus. Trases trokšņi traucējot bieži.
“Agrāk bija klusāk. Tagad tie salūti pa naktīm. Te vēl kaut kas... sprādzieni.” atklāj Viktors.
Viņa teiktajam piekrīt arī citi Sergeja Eizenšteina ielas iedzīvotāji.
“Sestdienās, svētdienās sākas tā trakā braukāšana. Man logs ir uz šo pusi; visi, kas ir uz šo pusi, “besās”. Tie, kam mazi bērni, kurš vecs cilvēks – nevar izturēt. Jāaiztaisa visi logi. Saprotiet, nav iespējams...
Pats interesantākais – kad svētdien viss beidzas, viņi uzrīko tādu salūtu – protams, ne katru reizi,'' stāsta Nadežda.
Sarunājoties fonā dzirdama arī motoru rūkoņa, jo trešdienas vakarā trasē ir spīdvejistu treniņš. Saruna ar iedzīvotājiem norit aptuveni 300 metru attālumā. Vietējie gan stāsta, ka šis nav skaļākais moments.
Vistrakāk ir tad, kad trasē notiek drifta vai motociklu sacensības. Tomēr ne visi pie trases dzīvojošie ir neapmierināti.
“Šad tad traucē. Bet es esmu tik ļoti pieradis, ka nepievēršu uzmanību. Nu tikai, kad sestdienās, svētdienās sacensības, un reizēm, kad treniņi notiek piektdienās. Tas arī viss,” stāsta Sergeja Eizenšteina ielā dzīvojošs vīrietis.
“Man ir citi logi ielikti, kad aizveru – vispār neko nedzirdu. Šie ir ļoti labi logi – neko nedzird. Bet, ja logi atvērti, vai vecie logi, tad – jā, dzirdams,” stāsta kāda pensionāre.
“Kad sacensības, kad atnāc no darba un gribi pagulēt, tad tikai traucē. Bet citās dienās īpaši nē. Var izturēt, nav tik traki. Tie pensionāri, kas vairāk mājās ir, vairāk arī sūdzas,” uzskata kāds jaunietis, kurš dzīvo tieši pretim trasei.
Trokšņu monitorings - neuzticams
Biķernieku trasē ir uzstādīta skaņas monitoringa sistēma. Trases mājaslapā ik mēnesi tiek ievietoti dati, kas parāda, cik liels troksnis katru dienu ir bijis. Dati rāda, ka nekad netiek pārkāpta skaņas robeža.
Tomēr, apskatot datus, ir šaubas, vai tie tiešām ir uzticami.
Piemēram, 23. augustā trasē notikuši spīdveja un drifta treniņi, liecina trases kalendārs. Dati rāda, ka šajā dienā troksnis sasniedzis 53,57 decibelus. Tai pašā laikā 30. augustā, kad trasē nav noticis nekas, skaņa bijusi tikai ap pusdecibelu klusāka.
Vidējais dienas troksnis nedrīkst pārsniegt 75 decibelus.
Proti, ja iepriekš minētajā 23. augustā četras stundas notiek treniņi, kas rada lielu troksni, bet pārejās astoņas stundas nenotiek nekas, vidējais trokšņa līmenis ir tikai virs 50 decibeliem. Tātad - viss pēc likuma atbilst. Publiski gan nav zināms, cik skaļi bijis sacensību laikā. Tomēr šādiem datiem trasei arī ir jābūt, jo monitoringu veic katru dienu no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā.
“Šeit katras piecas sekundes parādās jauns mērījums. Lūk, uzlec augšā 49,8. Pirmīt bijām ārā, runājam zem mikrofona, ir fons lielāks - 51,2,” monitorā man rāda Biķernieku trases direktors Normunds Lagzdiņš.
Trokšņa mērītājs ir neliels mikrofons, kurš novietots uz trases biroja sienas, virzienā pret trasi. Lagzdiņš stāsta, ka viņiem mērījuma iekārta ir novietota tuvāk nekā likums to paredz, tāpēc iedzīvotāju dzirdētais troksnis esot vēl klusāks, nekā tas ir norādīts mērījumos.
“Mums viņš atrodas kādus 50 metrus tuvāk. Tāpēc faktiski tas skaņas lielums ir klusāks nekā pēc tiem 50 metriem,'' skaidro Lagzdiņš.
Kopā ar Lagzdiņu pieci.lv dodas mērīt arī Sergeja Eizenšteina ielas radīto troksni - mērītājs ielas malā ik pa brīdim rāda pat teju 80 decibelus.
Tas nozīmē, ka ar lielu troksni iedzīvotājiem jāsaskaras ik dienu. Tomēr neviens no iedzīvotājiem neminēja, ka traucējot satiksmes troksnis, kas it kā ir pat skaļāks nekā vidēji trasē radītais.
Lai vai kā — nav saprotama trokšņa monitoringa jēga, — likums nosaka, ka jāmēra 12 stundu vidējais troksnis. Tas gan nozīmē, ka ik pa laikam var būt arī skaļāk, to atzīst arī Biķernieku trases direktors.
“Auto sacensībās - starta brīdis. Šīs piecas sekundes pirms starta, varētu būt tajā brīdī skaļāki šie robežlielumi. Bet tas ir īsu brīdi,” atzīst Lagzdiņš.
Bet, ja otru pusi dienas trasē nenotiek vispār nekas, vidējie rādītāji tik un tā ir zemi. Bet zems vidējais rādītājs nenozīmē, ka tuvējiem iedzīvotājiem trases troksnis netraucē.
VARAM: Viss notiek atbilstoši normai
Tikmēr par trokšņa līmeni atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka veikt vidējos mērījumus sporta trases trokšņu noteikšanai ir vispārpieņemta norma visā Eiropā.
“Esam pētījuši citu valstu pieredzi, kur darbojās līdzīgas auto - moto trases. Arī no Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām un ekspertu atzinumiem ir secināms, ka svarīgs ir ilglaicīgs troksnis, kam ir pakļauts cilvēks. Tādas īslaicīgas iedarbības troksnis, pat ja varētu būt kaitinoši, neatstāj nekādas tiešas vai negatīvas ietekmes uz cilvēka veselību,” skaidro VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
No tā izriet, ka trasē var trokšņot, jo tās radītais īslaicīgais troksnis nav kaitīgs veselībai. Iedzīvotāju diskomforts, ministrijas ieskatā, nav arguments trokšņu ierobežošanai. Pat tad, ja vidējie rādītāji neatspoguļo patieso trases radīto troksni.
