Lizete Māldere ir uztura speciāliste. Arī ikdienā mājās seko līdzi tam, ko ēd viņas ģimene. It īpaši tagad, kad mājās mazs bērns. Tāpēc nupat izvārīto aveņu ievārījumu viņa bērnam nemaz nedos. Kad ievārījums jau bija izvārīts, Lizete rūpīgāk apskatīja iepakojumu un bija nepatīkami pārsteigta par rakstīto. „Ievārījuma cukurs vairs nav tikai cukurs, pektīns. Vēl ir klāt konservants – kālija sorbāts – skābuma regulatorā ir pievienota arī hidrogenizēta palmu eļļa,” saka Māldere.
Kā saka Lizete - lai arī niecīgā koncentrācijā, bet ievārījums tomēr saturēs hidrogenizētu eļļu, jo transtaukskābes ir organismam kaitīgas. „Ja mēs neskatīsimies uz niekiem, tad tas viss sasummēsies. Apēdīsim vienu cepumu, aiziesim uz ātrās ēdināšanas restorānu…un ikdienas uzturs būs pilns ar konservantiem un hidrogenizētajiem taukiem,” stāsta uztura speciāliste.
Kā brīdina mediķi - pārtika nedrīkstētu saturēt vielas, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības, var būt iemesls onkoloģiskām saslimšanām un diabētam. Noteikt ierobežojumus transtaukskābēm Veselības ministrijas pārstāvji solīja jau pirms četriem gadiem.
„Es ļoti ceru, ka drīz būs skaidrība, vai produkts satur vai nesatur [transtaukskābes]. Bieži vien ir zīlēšana - saturēs vai nesaturēs? Dažs ražotājs apvainojas, ka nosauc, ka viņa produktā ir transtaukskābes, dažs iet smīnēdams – „Redz, kā mūsu produktā nemaz neievēro to, kas tur atrodas!”. Es ceru, ka izmaiņas notiks drīz,” norāda Māldere.
Pēc divām nedēļām Ministru kabineta komitejā beidzot plāno skatīt Veselības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu. Paredzēts, ka ierobežojumi stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra ar pārejas periodu viens gads, lai uzņēmumi varētu pārkārtot ražošanu, sagādāt jaunas izejvielas un iztirgot saražoto. „Tā kā informācija bija jau kopš 2012.gada, uzskatām, ka bija iespējas sagatavoties. Daudzi jau atteikušies no transtaukskābēm,” saka Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta speciāliste Sanita Lazdiņa.
Veselības ministrija vēlas, lai pārejas periods nebūtu garāks par vienu gadu. Taču tam nepiekrīt Zemkopība ministrija, kas pieprasa trīs gadu pārejas periodu. „Viens gads var sagraut mūsu ražošanu, tirdzniecības jomu un starptautiskās tirdzniecības attiecības, jo nebūs iespējams izpildīt normatīvo aktu prasības,” saka Zemkopības ministrijas (ZM) Pārtikas departamenta nodaļas vadītāja Dace Ugare.
ZM arī uzskata, ka ne visi uzņēmumi ir informēti par gaidāmajām pārmaiņām. Arī citu valstu uzņēmēji par to uzzināšot vien tikai tad, kad noteikumu projekts nonāks saskaņošanai EK.
Visticamāk, nāksies pieņemt politisku lēmumu par kompromisu un jautājumā par pārejas periodu abām ministrijām būs jāpiekāpjas. Ja valdības komitejā 10. augustā izdodies vienoties, noteikumu projektu sūtīs saskaņošanai uz EK. Tas prasīs vēl trīs līdz sešus mēnešus. Pēc tam galīgais akcepts vēl būs jādod valdībai.