Enerģijas dzērienu aprites likums, kā mērķis ir regulēt šo limonādēm līdzīgo dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, pašlaik nodots Saeimai uz otro lasījumu. Tiesa, pagaidām nav zināms, kad deputāti šo vēl iepriekšējās Saeimas virzīto likumprojektu turpinās izskatīt. Tā mērķis ir ierobežot šo dzērienu patēriņu nepilngadīgu jauniešu vidū.
Gandrīz visi Latvijas Radio uz ielas uzrunātie skolēni atzīst, ka uzmundrinošos dzērienus lieto vai ir kādreiz pamēģinājuši:
„Agrāk jā, tagad vairs nē. Es domāju jauniešiem vajadzētu ierobežojumu uzlikt 14, 15 gadi, nu tā.”
„Kādreiz ir gadījies, jā.”
„Nē, jo viņi tiešām ir ļoti kaitīgi veselībai, kuņģim, zobiem un tikai nomoka organismu.”
„Tad, kad ir jāraksta kaut kādi referāti skolai un tad ir ilgi jāpaliek nomodā vai kaut kā tā.”
„Skolā eksperimentus taisījām tieši.”
„Nu, tie tiešām uzmundrina, ja ne uzmundrina, tad iedod vairāk enerģijas.”
Jaunieši stāsta, ka enerģijas dzērienus iegādājas pārtikas lielveikalos. Tomēr jau septīto mēnesi kofeīnam un citām vielām bagātos dzērienus nepilngadīgajiem nepārdod veikalos „Rimi”. Šāds lēmums pieņemts tad, kad Lietuva ar likumu aizliedza pārdot enerģijas dzērienus nepilngadīgiem jauniešiem, un „Rimi” darījis tāpat.
Pārdoto enerģijas dzērienu apjoma kritums gan ir salīdzinoši neliels. „Enerģijas dzērienu pārdošanas apjomi ir kritušies līdz pat 13% aptuveni. Protams, tā rezonanse ir bijusi dažāda veikalos. Ir bijuši gadījumi, kad jaunieši ir neapmierināti par to, ka kasiere prasa dokumentus vai nepārdod, ja tu neesi sasniedzis pilngadību, tad šī prece tiek atstāta pie kases,” stāsta „Rimi” pārstāve Laura Podskocija.
„Pirmkārt, jau jāatgādina, ka tas regulējums šobrīd tiešām nav stājies spēkā,” saka veikalu ķēdes „Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns. Veikalos” Maxima” pašlaik saldos enerģijas dzērienus var nopirkt jebkura vecuma bērni un jaunieši, datu par šo dzērienu pieprasījumu Svilānam nav.
„Maxima” ierobežojumus sola ieviest vien tad, kad tie būs saistoši ar likumu: „Mēs kā „Maxima Latvija” šobrīd gaidām regulējumu, kas jau ir par vairākiem gadiem aizkavējies. Laikam tas galvenais iemesls, kāpēc mēs šobrīd neesam mainījuši kārtību, kādā veikalos „Maxima Latvija” tiek tirgoti enerģijas dzērieni, ir tas, ka sagaidīt no valsts puses, kāds būs viss šis pilnais regulējums, lai nebūtu jādara vairākas reizes viens un tas pats darbs. Tur ir ļoti daudz tehnisku nianšu - par plauktu pārkārtojumiem, par speciālām zonām.”
Patlaban specifiskie dzērieni veikalos atrodami vienā plauktā ar citām limonādēm, taču, līdz ar likumu, paredzēts, ka tos būs jāpārvieto citur, papildus pievienojot uzrakstu „Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.”
Uztura speciālisti uzsver, ka pusaudžiem nav izpratnes par enerģijas dzērieniem un tos dažkārt lieto vien tādēļ, ka tie labi garšo. Turklāt paļaušanās uz to, ka dzēriens novērsīs noguruma pazīmes, var kaitīgi ietekmēt cilvēka organismu. „Tas ir viens no iemesliem vai nu eksāmenu laikā, vai nu, kad bērns nav izgulējies, viņš domā, ka izdzers enerģijas dzērienu un tad būs enerģijas pieplūdums. Bet patiesībā ko dara enerģijas dzēriens? Viņš apmāna smadzenes, liekot domāt, ka noguruma nav. Cilvēks jūtas možs, bet rezultātā var notikt organisma pārslodze un tad parādīties dažādi nepatīkami simptomi, kā sirdsklauves, sirds ritma traucējumi, uzbudināmība, nervozitāte, arī miega traucējumi un tā tālāk. Runājot arī ar kardiologiem, ģimenes ārstiem, viņi atzīmē, ka tiešām ir gadījumi, kad bērni nonāk slimnīcā pēc enerģijas dzērienu lietošanas,” skaidro uztura speciāliste Jeļena Pavlova.
Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes veikts pētījums rāda, ka enerģijas dzērienus ikdienā lieto 68% bērnu un jauniešu vecumā līdz astoņpadsmit gadiem. Latvijā šāds pētījums pagaidām nav veikts. Veselības ministrija pašlaik strādā pie ziņojuma, kas sniegs priekšstatu par situāciju Latvijā un tas būs pieejams šī gada rudenī.
