Sadaļas Sadaļas

Tikai viens pacients izvēlējies pārrobežu direktīvas sniegto iespēju

Lai arī jau vairāk nekā pusgadu Latvijas un citu Eiropas valstu pilsoņiem ir iespēja ārvalstīs saņemt plānveida medicīnas pakalpojumus, maz cilvēku šādu iespēju izmanto. Kā Latvijas Radio noskaidroja Nacionālajā veselības dienestā (NVD), ar iesniegumu atmaksāt izdevumus par ārstēšanos ārzemēs pagaidām vērsies tikai viens Latvijas pilsonis.

"Cilvēks sev zināmu personisku iemeslu dēļ - neuzticēšanās ārstam vai vēlme būt tuvāk saviem ģimenes locekļiem - plānveidīgi izvēlas, ka konkrēto pakalpojumu vēlas saņemt pāri robežai…" stāsta NVD pārstāve Viktorija Baire par iemesliem, kāpēc pacientam varētu būt interese ārstēties ārzemēs.

No pērnā gada rudens līdz ar Eiropas pārrobežu direktīvas spēkā stāšanos arī Latvijas pilsoņi var ārzemēs veikt plānveida operācijas un saņemt no mūsu valsts atmaksu tādā apmērā, kā par šo pakalpojumu maksā Latvijā.

Tomēr līdz šim tikai viens cilvēks šādu iespēju izmantojis.

"Attiecībā uz izdevumu atmaksu šis gadījums ir bijis par ķirurģisku ārstēšanu, un cilvēks apzināti bija izvēlējies to saņemt ārzemēs, jo viņš bija neapmierināts ar ārstēšanu Latvijā. Viņš neuzticējās Latvijas ārstiem," stāsta Baire.

Kādā no Ziemeļvalstīm šis pacients veica plānveida mugurkaula operāciju. Ārvalstī par operāciju samaksātā summa un pēc tam Latvijā atgūtā stipri atšķīrās, norāda Baire. 

"Samaksājis viņš ārvalstī ir gandrīz 30 tūkstošus eiro, bet izdevumu atlīdzināšana ir bijusi apmēram 4000 eiro, jo mēs atmaksājam saskaņā ar Latvijas tarifiem. Visi pakalpojumi, kas ir uzrādīti rēķinā, tiek salīdzināti ar Latvijas tarifiem. Tā ir tā summa, kas būtu samaksāta Latvijas ārstniecības iestādei par šī cilvēka ekvivalentu ārstēšanu," skaidro Baire.

NVD pārstāve piebilst, ka ārvalstīs cenas par medicīnas pakalpojumiem var būt stipri augstākas nekā Latvijā.

Ja Baltijas valstu vidū cenu atšķirības varētu nebūt tik ievērojamas, tad, piemēram, ar Vāciju vai Norvēģiju varētu būt ļoti manāmas. Tieši tas arī varētu būt galvenais iemesls zemajai aktivitātei, atzīst pacientu organizāciju apvienības "Sustento" pārstāve Iveta Neimane:

"Jāsaka, ka mūsu cilvēkiem tā nav izdevīga, jo tiek apmaksāts par mūsu cenām tas, kas jau notiek mūsu valstī. Cilvēkam jāmaksā ir pilna summa, un viņam kompensē tikai to, ko apmaksā mūsu valsts. Rezulātā faktiski īsti intereses cilvēkiem nav."

Tiesa, uzreiz pēc direktīvas spēkā stāšanās pērnā gada 25.oktobrī, Nacionālajam veselības dienestam zvanīja diezgan daudz cilvēku. No pakalpojumiem viņus visvairāk interesējusi iespēja veikt plānveida acu operācijas ārzemēs, kā arī vēža ārstēšana.

Vēl jānorāda, ka pārrobežu direktīva attiecas tieši uz plānveida pakalpojumiem, ne neatliekamiem. Lielākajai daļai medicīnas pakalpojumu ārzemēs nav nepieciešama iepriekšēja saskaņošana ar NVD. Pacients pats noskaidro, kur veiks pakalpojumu, cik būs jāmaksā. Tiesa, daļai pakalpojumu gan saskaņošana ir nepieciešama.

"Nacionālajā veselības dienestā arī norāda, ka pacientam jāpievērš ļoti liela uzmanība ārvalsts klīnikā saņemtajiem maksājumu apliecinošajiem dokumentiem. Proti, vai tajos norādīts, kas ir pakalpojuma saņēmējs, vai ir pacienta dzimšanas dati, atšifrējums par sniegtajiem pakalpojumiem - pacientam pašam jāseko līdzi, vai ar dokumentiem viss kārtībā, lai pēc tam saņemtu atmaksu," Latvijas Radio raidījumam "Pusdiena" pavēstīja Baire.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt