RSU docente Silvija Umbraško ir pētījusi skolēnu stāju un secinājusi, ka 71% skolēnu ir ar apaļi ieliektām mugurām, bet 42% bērnu novērojamas skoliotiskas stājas. Tikai 4% skolēnu nav mugurkaula problēmu!
"Tieši šķība sēdēšana izsauc šo deformāciju veidošanos. Pirmajā studiju gadā atnāk studenti un lekcijas laikā gandrīz visi raksta šķībi. Saliekušies, pleci zemāk, rakstot ar labo roku, labais plecs augšā, galva šķība," novērojusi RSU docente Silvija Umbraško.
Pētniece kā vienu no nepareizas stājas veidošanās galvenajiem iemesliem min skolēnu augumiem nepiemērotus skolas solus, kur bērni sēž lielāko dienas daļu.
"Parasti raksta ar degunu. Liekat abus elkoņus uz galda, lūk, un jums jau pleci izlīdzinās," iesaka Umbraško. "Katram bērnam katrā vecumā sola augstumu ir nepieciešams precīzi izzināt. Nevar sēdēt pirmās klases skolēns solā, kur sēž arī 12.klases skolēns," piebilst RSU docente Ilva Duļevska. Viņa Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nepiemēroto solu problēmu akcentējusi jau pirms 25 gadiem, taču viņas vārdi dzirdīgas ausis tā arī nav sasnieguši. "Atceros, ka toreizējais ministrs piekrita, ka tas viss ir ļoti labi [rosināts]. Bet līdz šai baltai dienai neesmu dzirdējusi vienotu lēmumu, ka būtu nepieciešamība pēc šiem skolas soliem. Jā, ir skolas, kurās ir individuāli pielāgotie, tās ir privātskolas."
"Var teikt, ka skolas soli neatbilst auguma garumam, - ja pa zemu, tad sēž sašķiebušies, arī par augstu neder. Parasti jāregulē sols. Ir normatīvi, arī skolās ir normatīvi, bet tie netiek ievēroti," Latvijas Televīzijai stāsta RSU docente Umbraško.
Valda Zālīša pamatskolā visi skolēnu soli ir pielāgojami skolēna augumam. Skolas direktore Elite Rītere atzīst, ka iegādāties šādus solus nav lēts prieks, tāpēc soli nomainīti pakāpeniski: "Medmāsa kopā ar klases audzinātāju konstatē situāciju, un tad tiek pārregulēti atbilstoši tam. Ja pēkšņi bērns ir strauji izaudzis, vai, ja kāds skolēns aiziet prom, cits atnāk vietā un ir ar atšķirīgu augumu, tad to var pārregulēt."
Arī skolas direktore neslēpj, ka bērniem ir problēmas ar stāju. "Bērns atnāk uz pirmo klasi un jau nevar noturēt taisnu muguriņu. Mazāk sporto vai vienkārši mugura ir vājāka, bet katrā ziņā bērniem ir sliktas stājas," novērojusi Valda Zālīša pamatskolas direktore Elita Rītere.
Lai no īpašajiem soliem tiešām būtu kāds labums, tie arī būtu jāpielāgo skolēnu augumiem. Diemžēl lielākā daļā skolu tas aizvien netiek darīts un daudzās Latvijas skolās skolēni ir spiesti sēdēt augumam nepiemērotos solos.
Veselības inspekcija gan mierina, ka 2020.gadā stāsies spēkā jauni standarti klašu iekārtošanā un, komentējot skolēnu stājas problēmas, daļēji met akmeni arī skolotāju dārziņā. "Bieži vien ir tā, ka klasē bērnus izvieto nevis pēc augumiem, bet pēc disciplīnas. Tu esi skaļš neklausīgs, tevi izsēdina. Tu nāksi sēdēt priekšā, tuvāk skolotājai. Labākais variants būtu, ka bērni tiek nomērīti gada sākumā, izsēdināti, laiku pa laikam mainīti vietām. Lai arī nav tā, ka bērns sēž visu laiku labajā pusē, skatiens vērsts uz tāfeli. Tas arī veicina nepareizu stāju," bilst inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.
