Pie vienas no Latvijas zivjērgļu ligzdām interneta kamera darbojas jau otro gadu. Ligzda atrodas Kurzemes pusē, netālu no Skrundas. Šogad ligzdošanu zivjērgļu pāris uzsācis ap 10. aprīli.
”Ļoti iespējams, ka ligzdā redzamais zivjērgļu pāris ir tas pats, kura ikdienai ar interneta kameras palīdzību varējām sekot līdzi pērnajā gadā. Par to liecina salīdzinoši agrā zivjērgļu ierašanās pie ligzdas, kā arī fakts, ka abi putni ieradās reizē un sāka kārtot ligzdu. Bieži vien pirmais pie ligzdas ierodas tēviņš un tikai pēc nedēļas – mātīte. Pērnajā gadā šajā ligzdā pirmā ola tika izdēta 18. aprīlī un sezonas gaitā ligzdā tika izaudzināti trīs mazuļi. Ceram, kas šis gads būs tikpat ražīgs un tuvākajās dienās redzēsim pirmo olu un perēšanas uzsākšanu!” stāsta ornitologs, zivjērgļu pētnieks Aigars Kalvāns.
Starp citu, Latvijas zivjērglis Ēriks, kura migrācijas gaitām var sekot līdzi migrāciju kartē, migrāciju no ziemošanas vietas Gabonā uz ligzdošanas vietu Latvijā beidza vakar, 16. aprīlī, ierodoties pie savas ligzdas.
Marta mēnesī sāka darboties arī interneta kamera, kas izvietota pie Latvijas lielākā plēsīgā putna - jūras ērgļa - ligzdas. Visiem dabas draugiem tagad pieejamā ērgļa ligzda atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, netālu no Kaņiera ezera. Ligzdošanas uzsākšanas ziņā pērn šī bija viena no vēlākajām jūras ērgļa ligzdām Latvijā - ola tika izdēta tikai aprīļa beigās, bet jaunais putns ligzdu atstāja augusta sākumā. Šogad šo ligzdu apmeklē galvenokārt nepieauguši, pie vietējās ligzdošanas teritorijas nepiederoši ērgļi.
Projekta „Ērgļi pāri robežām" ietvaros videonovērošanas kameras ir izliktas arī pie zivjērgļa un jūras ērgļa ligzdām Igaunijā, kur tām iespējams sekot līdzi portālā looduskalender.ee. Pēc divām „tukšām” sezonām Igaunijas jūras ērgļu ligzdā atkal var vērot ērgļu ligzdošanu – šobrīd jau tiek perētas olas. Savukārt Igaunijas zivjērgļu ligzdā ligzdošana vēl nav sākusies, jo tiek gaidīta mātītes atgriešanās (tēviņš ligzdā ieradās 17. aprīlī). Gan Latvijas, gan Igaunijas ligzdās notiekošo iespējams komentēt www.dabasdati.lv (latviešu valodā) un www.looduskalender.ee (angļu valodā) forumos.
Translācija ir iespējama, pateicoties Igaunijas - Latvijas programmas finansējumam.
