Aukstā laika dēļ Valsts augļkopības institūta dārzā darbi kavējas, tomēr palēnām sākas, stāsta institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.
«Aktīvāka darbība jau sāk notikt, kad veidojam augļu kokus. Šobrīd mēs arī, protams, kaut ko skatāmies, darām, bet to labāk ir darīt, kad ir siltāks. Šobrīd patiesībā ir miers,» sacīja Rubauskis.
Augļu koku nogrieztie zariņi pašlaik liecina, ka vismaz ar ķiršu kociņiem viss ir kārtībā.
«Bet jāskatās, kā kurā Latvijas reģionā tas viss ir bijis. Varbūt citur tie plusi tik lieli nebija. Stabila ziema - tas ir labi, bet slikti ir tas, ka tomēr uz ziemas beigām tie mīnusi ir kāpuši. Ir jāskatās pa kultūrām, var mēģināt šobrīd paplaucēt zarus un tad redzēt vai ziedpumpuri plauks,» skaidro pētnieks.
Mazdārziņu īpašniekiem pētnieks iesaka arī palūkoties, vai augļu koku stumbrus nav apgrauzuši zaķi, bet, ja stumbri nav kaļķoti, kaitējumu mizai var nodarīt arī krasas temperatūras svārstības.
«Augļu koku stumbrs ir tāds tumšāks un saulītē mēdz uzsilt, bet tad, kad naktī nāk aukstums, sekas varbūt tādas, ka rodas mizas apdegumi, mizas plaisāšana. Sevišķi jāpieskata ir kauliņkoki. Var atvērties miza vaļā līdz koksnei, un tādā veidā ir bojāts stumbrs,» stāsta Rubauskis.
Ja tā ir noticis, plaisājumus var dziedēt ar potvasku.
Meteoroloģiskais pavasaris iestājas, kad diennakts vidējā temperatūra ir paaugstinājusies virs nulles, bet augu veģetācija sākas, kad dienā gaisa temperatūra stabili turas pie plus piecu grādu atzīmes.
Jau vēstīts, ka meteoroloģiskais pavasaris šogad kavējas un iestāsies tikai marta pašās pēdējās dienās vai aprīļa sākumā.
