Teju katram ceturtajam pirmklasniekam liekā svara problēma

Latvijas skolās šogad notiek kārtējie skolēnu ķermeņa masas indeksa mērījumi, taču šis gads ir atšķirīgs – svērti un mērīti tiek arī trešo klašu skolēni, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrā. Iepriekšējos trīs pētījumos bija iesaistīti tikai pirmo klašu skolēni. Mērķis ir pētīt svaru dinamikā. Bērnu vidū liekā svara un aptaukošanās problēma pamazām pieaug, no tās cieš vairāk gandrīz katrs ceturtais septiņgadnieks, tā secināts iepriekšējos pētījumos.

Bērnu aptaukošanās uzraudzības iniciatīva nāca no Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja, un pirms astoņiem gadiem Eiropā, arī Latvijā, sāka veikt pētījumus.

„Eiropā, salīdzinoši ar dienvidu valstīm, izskatāmies labi, tur ir daudz lielāks bērnu īpatsvars ar lieko ķermeņa svaru un aptaukošanos” Slimību profilakses un kontroles centra vecākā analītiķe Biruta Velika teic - varam priecāties, ka Latvijā nav tik augsts īpatsvars, taču jābūt uzmanīgiem, jo problēma bērnu vidū pakāpeniski palielinās.

Gandrīz katrs ceturtais septiņgadnieks ir ar lieko svaru vai aptaukošanās problēmu. Līdz šim atklāts, ka zēnu vidū problēma ir vairāk izplatīta – 24 procentiem zēnu, meitenēm - aptuveni 21 procents. Turklāt piecos gados meitenēm aptaukošanās īpatsvars palielinājies par 2,6 procentiem. Kopumā liekā svara problēma aktuālāka Rīgā un lielajās pilsētās, stāsta centra Biruta Velika.

„Tā normālā masa vismaz 2012.gadā bija 67 procentiem bērnu, savukārt nepietiekamā masa visas trīs aptaujas skatoties kopā nemainās, tie ir 10 procenti bērnu”.

Tagad Latvijas skolās pētījums tiek turpināts, turklāt atšķirībā no pēdējiem trīs pētījumiem, būs iesaistīti ne tikai pirmo, arī trešo klašu skolēni, proti, deviņgadnieki. Mērķis – pētīt, kā svars mainījies pieaugot. Proti, tāpat bērnus svērs, mērīs auguma garumu, jostas un vidukļa apkārtmēru, lai noteiktu ķermeņa masas indeksu. Liekā svara cēloņi ir tie paši – pārsvarā mazkustīgums un vecāku zināšanu trūkums par pareizu uzturu. Tāpēc būtiski ir mainīt bērnu vecāku ēšanas paradumus. Stāsta SPKC pārstāve Iveta Pudule:

„Bērni ēd nepilnvērtīgus produktus ar paaugstinātu tauku, cukura, sāls saturu, ļoti nepietiekami lieto augļus dārzeņus. Burtiski mazāk kā ceturtā daļa bērnu kaut vai reizi dienā ēd augļus vai dārzeņus”.

Te jābilst, ka pētījumos kartupeļus nepieskaita dārzeņiem.

Taču, kas notiek pēc datu savākšanas? Slimību profilakses un kontroles centrs plāno pasākumus, piemēram, šogad notika fiziskajām aktivitātēm veltīta sociālā kampaņa, izveidojot piecus veselības maršrutus Latvijas pilsētās. Veselības ministrijas atbildes trieciens neveselīgā uztura problēmai būs nākamgad redzams skolās – no 1.janvāra kafejnīcās varēs tirgot tikai veselīgus produktus, stāsta SPKC pārstāve Ilze Straume.

„Netiks veidots negatīvais saraksts ar aizliegumiem, bet būs tikai pozitīvais saraksts, kur tikai atļautie produkti,” norāda Ilze Straume. "Papildus skolas pusdienām būs augļi un dārzeņi pieejami, piena produkti ar ierobežotu cukura daudzumu, rieksti, žāvēti augļi, sausiņi un tamlīdzīgi produkti."

Un vēl - Slimību profilakses un kontroles centrā arī norāda uz pētījumos ievērotu tendenci – Rietumeiropas valstīs palielināts svars ir mazāk izteikts iedzīvotājiem ar augstāku ekonomisko stāvokli. Taču Austrumeiropas valstīs ir pretēji – šī problēma vairāk izteikta to cilvēku vidū, kuriem ir augstāks sociālekonomiskais statuss. Tie, kam zemāks, ir mazāk naudas, ko tērēt neveselīgiem pārtikas produktiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt