Kā pastāstīja Latvijas Universitātes asociētā profesore, mikrobioloģe Vizma Nikolajeva, gan tējas sēne, gan rīsa sēne, gan piena sēne ir dzīvi organismi, kas sastāv no dažādiem mikroorganismiem.
Pie mums vienīgais veids, kā iegūt šo organismu, kas vairojas gana lielā ātrumā, savā īpašumā, ir – no paziņām, vai meklējot sludinājumos, sadaļā – augi.
Zaļā dzīvesveida piekritēja, žurnāliste Anitra Tooma dažādas, kā pati sauc, burku sēnes audzē jau aptuveni 15 gadu. Tagad gan mājās palikusi vairs tikai tējas sēne. Anitra pati uz savas ādas pārliecinājusies, kā tējas sēne parūpējas par zarnu mikrofloru un gremošanas darbību. Lai pabarotu tējas sēni, jāsāk ar viegla tējas dzēriena uzvārīšanu.
“Ņemam nazi, ieliekam burkā. Tas ir svarīgi, lai nesasprāgtu burka, lejot tur karstu ūdeni. Tad kādu ēdamkaroti melnās tējas. Jo tējas sēnes miesai barošanai ir vajadzīgi tanīni,” padomu deva Tooma. “Vienu brīdi nelietoju melno tēju. Negaršo. Taisīju ar karkadē. Man bija tāds vīniņš. Bet nebija tanīnu. Izdzīvoja, bet nevairojās. Melnajā tējā ļoti labi vairojās.”
Kad tēja ievilkusies, to nokāš un pieliek cukuru – uz trim litriem ūdens vajadzīgas trīs ēdamkarotes cukura. Pēc tam tējas dzēriens jāatdzesē.
“Cilvēkiem nav jābaidās no cukura, ka tas nogulsnēsies uz gurniem vai nāks resnumam par labu. Tas vajadzīgs rūgšanas baktērijai. Kad dzersiet, tur nekāda cukura vairs nebūs,” uzsvēra Tooma.
Kamēr dziest tējas dzēriens, medūzai līdzīgo organismu noskalo, un, ja nepieciešams, var sadalīt, lai dotu tālāk citiem.
“Tējas sēni nedrīkst pārdot. Naudu par viņu nedrīkst ņemt. Tas ir tāds ticējums. Par velti jau arī nedrīkst ņemt. Tad iznīks. Ir jādod dāvaniņa pretī,” audzētāju maiņas tradīcijas skaidro Anitra Tooma.
Frizierim Romānam Nečajam mājās ir visas trīs – gan tējas, gan rīsu, gan piena sēne. Rīsu sēne tiek barota reizi trīs dienās ar ūdeni, cukuru un žāvētiem augļiem. Un no visām sēnēm esot ar viskaprīzāko raksturu.
"Normalizē asinsspiedienu. Der tiem, kuriem ir kāda sirdskaite vai hipertonija. Rīsu sēne visu normalizē. Protams, ka tas nenotiek pēc vienas reizes lietošanas. Sēne ir jālieto sistemātiski, ilgu laiku,” rīsa sēnes ārstnieciskās īpašības skaidroja Nečajs.
Tiesa gan – viņš arī brīdināja, ka, ja izdzer divas pilnas glāzes ar rīsu sēni, efekts esot tāds pats kā no pudeles alus.
Piena sēne savukārt ļoti labi ietekmē kuņģa un zarnu trakta darbību, kā arī noder skaistumkopšanā, jo aizkavē šūnu novecošanos. Taču tā ir jānokāš, jānomazgā un jāpabaro ar svaigu pienu katru dienu. Darbojoties ar sēnēm, jāizmanto tikai plastmasas vai koka virtuves piederumi.
Metāla pieskāriens tām var būt pat letāls. Abi sēņu audzētāji atzīst – burku sēnes ir dzīvas un jūtīgas būtnes, ko bez pieskatīšanas nedrīkst atstāt, līdzīgi kā mājdzīvniekus.
“Reizi divās, trīs dienās man tās ir jānokāš, jānoskalo un jāpabaro. Man tas prasa aptuveni stundu laika, lai katrai veltītu uzmanību. Citiem ir kāmīši, kaķi un suņi. Principā šis ir tas pats,” teica Nečajs.
Viņš arī pastāstīja, ka reiz kāda draudzene, kas pieskatījusi viņa dzīvokli, bija sajaukusi un cukuru un ūdeni, ko vajadzēja rīsu sēnei, uzlējusi piena sēnei. “Piena sēne to nesaprata un nomira,” stāstīja Nečajs.
