4. studija

4. studija

4. studija

Vai Biķernieku mežā koku izciršana ir likumīga?

Te augšā, te lejā - uztura zinātnieku attieksme pret sviesta lietošanu

Sviests - bijis gan kārums, gan «aizliegtais produkts»

Sviests bijis tradicionāls produkts uz Latvijas iedzīvotāju galda, tomēr nu jau ilgāku laiku par tā ietekmi uz ēdāju veselību tiek lauzti šķēpi. Labu brīdi par labāku un veselīgāku tika uzskatīts margarīns, taču šobrīd arī tas ir nonācis “melnajā sarakstā”, un nu jau uztura speciālisti labāk izsakās par sviestu.

Sviests [pirmskara periodā] bija nozīmīgākā Latvijas eksportprece,” stāsta vēsturnieks Toms Ķikuts. “Faktiski tūlīt aiz kokiem, ja pārrēķinām eksporta vērtību naudā.

Tiesa, varbūt ne vienmēr šī piena ražošana, sviesta ražošana bija pietiekami efektīva. Mums varbūt nevajadzētu celt debesīs sviesta eksportu. Jau 1930. gados valsts piemaksāja garantētu summu, lai zemniekiem nebūtu zaudējumu un tai pašā laikā varētu konkurēt starptautiskos tirgos. Līdz ar to sviestu ražojām daudz, bet ne vienmēr bijām pietiekami efektīvi šai jomā. Katrā ziņā Latvija bija desmitniekā sviesta eksporta ziņā starpkaru periodā,” norāda Ķikuts.

Lai arī sviestu ražoja daudz, galdā pašu mājās tas nemaz tik bieži celts netika. “Sviestu lietoja. Par sviesta lietošanu liecina tas, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur kopš 19. gadsmita beigām vienkāršāku cilvēku vidū izplatīts bija margarīns, Latvijā relatīvi vairāk patērēja sviestu,” norāda Ķikuts. “Tai pašā laikā jāsaka, ka zemnieka ikdienas uzturā vēl 20. gados ir ziņas, ka tomēr tas bija pietiekami dārgs, ekskluzīvs produkts. Drīzāk zemnieks to izvēlējās pārdot tirgū, lai nopelnītu naudu. Pats to ikdienā ne tik bieži lietoja,” klāsta vēsturnieks.

Mūsdienās pircēju ikdienas pieredze dalās: vieni vairāk lieto sviestu, citi – margarīnu, vēl citi atsakās no abiem.

LTV raidījuma “4.studija” Rīgas ielās uzrunātā Kristīne norāda, ka ikdienā vairāk lieto sviestu. “Jā, gan uz maizītes, gan arī cepot izmantoju dažādiem ēdieniem. Margarīnu mazāk, vienīgais pluss margarīnam ir tas, ka viņš ir mīksts. Nav jāgaida, kamēr sasilst,” klāsta Kristīne.

Savukārt Pāvels agrāk lietojis sviestu. Taču kopš tas palicis dārgāks, atteicies no tā.

Toties veselības apsvērumi likuši Valentīnai atteikties gan no sviesta, gan no margarīna. “Cenšos ēst mazāk treknus produktus. Man sevi ir jāuztur formā, vairāk ēdu dārzeņus, augļus un dzeru ūdeni,” stāsta Valentīna.

Sviesta un margarīna popularitātei bijuši vairāki uzplaukuma un norieta viļņi.

Te sviests pēkšņi izrādījies par treknu, veselīgāks bijis margarīns. Pēc laika atkal margarīns uzskatīts par ne tik veselīgu produktu.

“Sviests mums bija pazīstamākā taukviela, ko mēs izmantojām visos iespējamos veidos - sākot ar smērēšanu uz maizītēm, konditorejā,” stāsta uztura speciāliste Inese Siksna.

“Citi izmanto arī produktu gatavošanā, cepšanā uz pannas utt. Sviests tika patērēts ļoti daudz. Tad ienāca jauns produkts margarīns, kas bija labāka alternatīva, jo - tie vairs nav piesātinātie tauki, tātad dzīvnieku tauki, jo piesātinātos taukus mūsu organisms vairāk izmanto tikai un vienīgi enerģijas iegūšanai, vairāk nekam citam. Piesātinātos taukus mūsu ķermenis īsti neprot izmantot. Tāpēc vajadzēja vairāk izmantot augu taukus. Aizgāja ļoti liela akcija, lai veicinātu cilvēkus lietot augu taukus uzturā,” pauž Siksna.

Tomēr arī margarīna triumfs nebija mūžīgs.

“Pagājušā gadsimta 60. gadu vidū, kad tika izgudrots margarīns, kādu redzam šodien, - tas likās brīnumains atklājums, jo arī nabadzīgiem cilvēkiem ir kaut kas līdzīgs sviestam. Tikai 90. gados sāka runāt, ka margarīnos ir daudz transtauku, un transtauki ir tie, kas ir viskaitīgākie sirds asinsvadu veselībai. Līdz ar to margarīnu uzvaras gājiens pieklusa,” norāda dietoloģe Lolita Neimane.

Šobrīd margarīnā transtauku vairs neesot, to apliecinot pārbaudes. Arī piena tauki, kas ir sviestā, netiek uzskatīti par sliktiem. “Šobrīd tiešām zinātnieki runā par to, ka piena produkti, tai skaitā piena tauki, vairs nav slikto sarakstā. Protams, tas nenozīmē, ka mums tagad trekni piena produkti ir jāēd vairāk, bet kopumā šobrīd par labu vairāk piesātinātiem taukiem,” norāda Neimane.

Jautāta, kas ir labāks – sviests vai margarīns, Siksna atbild, ka Latvijas iedzīvotājs vispār pārāk daudz ēd taukvielu.

“Ja man jāsalīdzina - sviests vai margarīns, tad jautājums, kādam nolūkam un īstenībā, cik daudz. Ja mēs skatāmies no patēriņa, tad Latvijas iedzīvotājs ēd apmēram 30 - 40% taukvielu vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Jautājums, vai mums tiešām vajag uz maizītes likt sviestu un margarīnu. Vai visur, kur pievienojam, tas būtu nepieciešams, jo tauki jebkurā gadījumā paliek tauki - tā ir liela enerģijas bumba,” viņa norāda.

“Es domāju, ka tas [sviests] ir mūsu tautai ļoti tradicionāls produkts, par kuru vienu brīdi bija ļoti nosodoša [attieksme]. Bet uztura zinātnē, tāpat kā citās jomās, arī medicīnā, ir ļoti daudz pētījumu. Protams, šie pētījumi dažreiz ir tādi, ka runā pretī tam, ko runājām pirms 30 gadiem,” atzīst Neimane.

Visticamāk, pēc daudziem gadiem zinātnieki atklās, ka daudz kas no tā, ko lietojam uzturā šodien, patiesībā īpaši veselīgs nemaz nav. Kā noskaidrojām, arī sviestu mums, latviešiem, patiesībā vajadzētu patērēt mazāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti