Svara korekcijas programmā bērniem māca pareiza uztura principus

Latvijā no katriem 100 bērniem 20 ir ar lieko svaru un 10 no viņiem – jau ar aptaukošanos. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbijas Svara korekcijas programma, kurā skaidro aptaukošanās iemeslus un māca pareizi ēst.

Izmet cīsiņus un „resnās” bikses

Ja Bērnu slimnīcā ienāk no Vienības gatves puses, aiz aptiekas un spēļu laukuma ir Konsultāciju māja. Izrādās, tajā ir arī virtuve. Un ne jau tikai dakteriem. Arī bērniem un pusaudžiem. Tiem, kuri piedalās Svara korekcijas programmā. Šodien divi no viņiem mācās gatavot veselīgi. Un garšīgi. Otrajā ēdienā būs pilngraudu makaroni ar sieru. Saldajā – biezpiena krēms ar mellenēm. Sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina visu liek darīt pašiem, viņa palīdz tikai grūtākajos brīžos. “Ņemam želatīnu, lai uzbriest, tad liesim klāt paniņām ar biezpienu. Un ledusskapī iekšā.”

Olga Ļubina iesaka uzmanīties ar diētām: “Mēs nevaram ievērot šausmīgas diētas, tas ir tabu! Meitenes ik pa laikam ierobežo kaut ko uzturā, to darīt kategoriski nedrīkst; nekādas diētas, nekādus viņus...pat negribas minēt, šīs diētas nebilst bērnu vecumam”

Kamēr bērni strādā, mammas skatās. Ilzei šajā programmā piedalās abi bērni.

Ilze: “ Abi manējie gada laikā ne tik daudz garumā kā platumā ir izauguši. Līdz ar to daktere Gailīte ieteica piedalīties šai programmā. Es teicu – ja bērni piekrīt, es vedu. Es nevaru uzspiest. Viņi pārāk lieli ir... Ir grūti! Jāskatās, ko drīkst ēst. Ko mājās nenest. Man vairs mājās limonādes nav. Pelmeņu nav, kas visās mājās ir. Cīsiņi, desas. Tas ir galvenais. Uz to vien jau krītas svarā. Mazais man nokrities par diviem kilogramiem pusotra mēneša laikā. Lielajam četri nost. Izmērs biksēm par diviem  izmēriem mazāks tagad.”

170 kilogrami. Rinda uz jūniju  

Uz Svara korekcijas programmu nosūta ģimenes ārsts. Tā ir bezmaksas un ilgst divas  dienas. To laikā bērnu pārbauda ārsti, pārliecinās, ka “vēdera riepa” ir dzīvesveida, nevis kādas slimības sekas. Rindā jāgaida vairāki mēneši, piemēram, šobrīd pieraksta uz jūniju. Divu gadu laikā šeit konsultēti 218 bērni.

Endokrinoloģe, pediatre Jurgita Gailīte ir Svara korekcijas programmas vadītāja. Tam, ko viņa stāsta, brīžiem ir grūti noticēt. Jo runa ir par Latviju, nevis, piemēram, Ameriku, kur tiešām plosās aptaukošanās epidēmija.  

“Vissmagākais bērns mums ir bijis 170 kilogramu, bet nav retums, ka apmeklē programmu bērns ar pāri 140 kilogramiem. Šeit jau ir pusaudži, vidējais svars, ar ko saskaramies, un vecums, ir 12 gadi un 86 kg. Varat iedomāties? 12 gados sver vairāk nekā pieaugusi sieviete. Un nereti pieauguša vīrieša svarā. Mazākais mums bija 6 gadi, svars tuvu 50 kilogramiem,” stāsta Gailīte.

Latvijā no katriem 100 bērniem 20 ir ar lieko svaru un 10 no viņiem – jau ar aptaukošanos.

Jurgita Gailīte: “Nav jau bērna problēma, ka rodas liekas svars. Bieži vien tā ir vecāku atbildība. Ļoti bieži ir konfliktējošas ģimenes. Tiek pielietota emocionāla vardarbība. Vecāku negribēšana atzīt, ka ir problēma ar svaru. Un otra daļa – visi apaļi, visi priecīgi, nekādu problēmu tur nesaskata. Mūsu programmā notiek arī psiholoģiska konsultēšana. Lai izvērtētu sociālo klimatu skolā.  Apaļos ar lieko svaru  nereti apceļ, izolē, mūsu psihologs to visu izvērtē. Palīdz tikt ar to galā. Sniedz rekomendācijas vecākiem.”

Tajā pašā laikā šie nav “Svara vērotāji bērniem”. Nē un vēlreiz nē. Daktere Gailīte turpina: “Programma nav domāta bērnu tievēšanai. Vairāk izglītošanai un visai ģimenei. Par veselīgu dzīvesveidu un kā to var ikdienā īstenot! Bet vecākiem jāpiedalās kopā ar bērnu.”

Jābeidz „pāraprūpēt” jeb lai mizo paši

Dalība šajā programmā nozīmē, ka mainās visas ģimenes ēdienkarte un paradumi!

Ilze ir tieša: “Viņi ēdīs augļus un es – konfektes? Nu neiet tā! Ja visi, tad visi! Konfekšu mājās nav! Jā, es šad tad melno šokolādi nopērku. Man šeit patīk tāpēc, ka nepasaka, ka kaut ko vispār nedrīkst ēst. Kartupeļus, makaronus... Drīkst ēst! Tikai jāzina, cik daudz. Daudz jāēd dārzeņi, salāti, gurķi. Šķiedrvielas, kas tīra. Mazāk gaļas piedevas. Puiši man paziņoja, ka griķus neēdīs. Nu, neēdīs, neēdīs...  Mēs pamēģinājām brūnos rīsus.”

Tikmēr šeit, virtuvē, ģimenē notiekošais ir redzams kā burvju spogulī. Uztura speciāliste smejas: “Mums ir bijusi situācija, kad bērnam bija pārmērīga aprūpe, visu pasniedza uz šķīvīša, banāns pat nomizots, tikai ēd, ēd bērniņ! Labu gribot! 13 gadi bērnam! Bet labu rezultātu var sasniegt tad... ja bērnam gribas ēst, lūdzu, paņem, pagatavo, apēd!”

„Nostaigāt” 30 kilogramus          

Tikmēr citā ēkā, citā telpā, treniņtērpā ģērbusies pusaudze pastiepj fizioterapeitei Ilzei roku, lai mērītu asinsspiedienu. Pirms un pēc slodzes. Fizioterapeite Ilze Napituhina  izstrādā treniņa programmu, kuras pildīšana ir bērna paša ziņā.

“Ne jau visiem ir jāpērk kāds smalks velotrenažieris vai gaitas celiņš. Tūlīt ir vasara, aicināšu visus iet ārā un nostaigāt liekos kilogramus. Jo baudīt pavasari ir daudz patīkamāk dabā nekā zālē,” iesaka Rehabilitācijas klīnikas vadītāja asistente Ilze Napituhina. Un liekos kilogramus var tik vienkārši...nostaigāt? Ilze ir pārliecināta, ka var! Ja tiešām staigā!

“Es domāju, ka var un mums ir ļoti pozitīvs piemērs - viena no pirmajām meitenēm, ar kuru es strādāju šajā programmā. Gada laikā viņa zaudēja 30 kilogramus sava liekā svara un tas, ko viņa sāka darīt ar fiziskām aktivitātēm, - viņa sāka staigāt kājām. Dienā viņa nostaigāja 11-12 kilometrus. Ar vingrinājumiem gāja grūtāk, bet uz skolu un no skolas gāja kājām, viņa ierēķināja stundu brīvā laika. Kad pēc gada nāca parādīties... es viņu nepazinu!”

Ilze atceras lielākos antirekordus, kādus viņa satikusi šeit, trenažieru zālē.

“Manā praksē tie ir 146 kilogrami. Tas bija 14 gadus vecs bērns. Šim bērnam diemžēl nebija pozitīvs rezultāts... Bet ja skatāmies vispār, kopīgo ainu, lielākam procentam tomēr ir svara zudums un ir arī tādi, kam svars stāv uz vietas. Mēs priecājamies arī par to. Jo svars stāv uz vietas, bet  garumā mēs augam. Ķermeņa masas indekss paliek mums vēlamāks un labāks.”

Diemžēl ar katru gadu pieaug to bērnu skaits, kam ir grūti nest nevis skolas somu, bet sevi pašu. “Ja mēs salīdzinām pirmklasniekus 2010. gadā, tad tur bija aptuveni 20 %, pēc diviem gadiem, nākamais pētījums, jau 23 procenti, kuriem šī ķermeņa masa ir palielināta,” Ilze turpina. Iemesli?

“Šis dzīvesveids, šī steiga, šī globalizācija, urbanizācija un virtuālā pasaule, kas bērnu uzrunā vairāk nekā fiziskās aktivitātes. Ja agrāk bērni vairāk laika pavadīja ārā, viņus grūti bija dabūt atpakaļ istabās un mājās, tad

tagad vecākiem ir problēmas, ka nevar bērnus dabūt ārā. Pavada laiku pie datora, pie telefona, multenēs. Mazākiem dauzīšanās ir aktuālāka. Lielajiem – kā motivēt?  Varbūt uzdāvināt nevis jaunu telefonu, bet pulksteni uz rokas, kas mēra ritmu? Kas mudina iet un veikt aktivitātes”.

11 karotītes cukura

Bet mēs atgriežamies virtuvē. Un izskatās, ka te vienam otram vispirms tomēr derētu jauns telefons! Jo vecajam sasista kamera. Puisis, redz', nevarēja nobildēt vakariņas, lai gan uztura speciāliste lika. Olga paliek dusmīga: “Tās ir atrunas! Tu to negribēji darīt! Tas parāda tavu motivāciju! Sasniegumi tev ir labi, bet cik ilgi tu noturēsies?” Uztura speciāliste skaidro: “Es uzdodu mājas darbu, jānobildē, ko ēdis. Visas ēdienreizes -  pusdienas, vakariņas un brokastis. Daudzi bērni brokastis vispār neēd. Tas jau ir izaicinājums! Bet te ir jāēd! Nu kaut vai banāns.”

Paralēli top salāti. Ļoti vienkārši - dzeltenie plūmju tomātiņi, dzeltenā paprika, spinātu lapas un citrona sula. Viss!

Kamēr vārās pilngraudu makaroni un ledusskapī saldais ēdiens kļūst vēss, abi sāk rēķināt – cik daudz cukura patiesībā ir jogurtos, limonādē un šokolādē. Visparastākā matemātika. Olga liek atrast uz paciņas ar tiešām maziem burtiņiem un cipariņiem minētos ogļhidrātus un tad skatīties, cik daudz produkta ir pašā paciņā.

- Kā jārēķina, zini?
- Nu...jāsareizina!
- Pareizi! Šeit ir 300 grami, tad reiz trīs!

Puisis pabeidz rēķinus pirmais. Olga uzdod nākamo darbu:
- Sadali ar pieci, un tas būs tējkarotīšu skaits, cukura daudzums, ko tu apēd, dzerot šos dzērienus. Nu? Kā ir "Fantā"?
- Piecas tējkarotītes cukura...
- Piecas tējkarotītes cukura mazā pudelītē, tu jau pārsniedz dienas normu! Jo vēl jau ir cukurs arī daudzos citos produktos. Nu, un smiltsērkšķu „Lakto”?
- Šeit ir 11 tējkarotītes cukura.
- Un apelsīnu sulā?
- Arī 11.
- Zini, kur vēl ir 11?

Puika rausta plecus. Olga: - Šeit, šajā šokolādē. Kā tev pašam liekas? Kas ir sliktāk? „Lakto” vai šokolādi?
- Šokolādi, - puisis min.

Olga saka: - Ja? Bet cukurs viens un tas pats! Tā ir cukura bomba! Tā es to saucu!  Bērns izdzer divas krūzes ar saldinātu jogurtu, uzēd vēl cepumiņu, konfektīti. Iedzer saldu limonādi! Un tie cukura daudzumi var būt drausmīgi!

Telpā sāk smaržot pēc citrona. Olga pati sarīvē uz rīves citrona miziņu. Tālāk eļļā apcep līdz ar ķiploka gabaliņiem un pievieno visam makaronus, ko bagātīgi pārkaisa ar sieru. Pusdienas gatavas. Saldajā ir tikko no ledusskapja izņemtas glāzes ar sastingušo biezpiena-paniņu masu, kam Olga bez želatīna pievienoja arī divas karotes medus. Uzber vēl lielogu mellenes. Izskatās kā kulinārijas šovā. Garšīgi.

- Nu, kā ir? - Olga prasa jauniešiem.
- Normāli!

Viss nav jāapēd

Svara korekcijas programmas vadītāja

Jurgita Gailīte vecākiem atgādina kaitīgākos produktus: “Nr. 1 ir saldināti dzērieni bērnu ikdienā. Nr. 2 ir saldināti piena produkti, nr. 3 ir čipši, frī kartupeļi. Un jāievērš uzmanība bērnu porcijai. Iemācīt apēst nevis visu, bet tik, cik vajag! Tas ir primārais uzdevums! Nespiest apēst visu!”

Mamma Ilze zina, ka paradumu maiņa ir grūta. Veikalā jāiet pa citām ejām un groziņā jāliek citi produkti: “Tas ir grūti - pāriet no cīsiņiem pie gaļas, jo cīsiņi ir pie majonēzītēm. Gaļa pie vitrīnām. Vai tas ir liellops. Ja cūka, lai nebūtu trekna. Tur jāsāk domāt ar galvu!“ Ilzes ģimene plāno sākt arī regulārus braucienus ar velosipēdiem. Viņu māja ir 5 km no pilsētas. Nekāda auto, laidīs ar riteņiem!

Jurgita Gailīte: “Apmēram 30 % bērnu izdodas atgriezties normālā svarā.”

Varat novērtēt. Vai tas ir veiksmes stāsts šai programmai? Tas jājautā pacientiem, jājautā vecākiem, vai viņi ir apmierināti ar šo programmu.

Ilze ir tieša: “Arī saldinātais “Lakto” tagad vairs mums ledusskapī nedzīvo! Tur tagad ir spoža gaisma! Jo, kad nav kaitīgo lietu, ir spoža gaisma ledusskapī!!!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti