Ar terapijas palīdzību var mazināt arī fiziskās un psiholoģiskās vardarbības sekas, komunikācijas problēmas un runas aizturi. Tādēļ arī Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija iesaistījusies akcijā "Dāvā bērniem mīluļu siltumu!", kuras rezultātā SOS ciematu bērniem tiks dota iespēja saņemt kanisterapijas nodarbības.
Kanisterapijas eksperte Vladislava Akimova Vērmanes dārzā atvērtajā suņu terapijas nodarbībā rāda, kā bērni dažādu spēļu veidā ar lieliem un maziem suņiem apgūst dažādas prasmes, paši to nemaz nemanot. Latvijā suņu terapija arvien attīstījusies un valstī ir daudz mācītu suņu, kas var palīdzēt bērniem dažādās likstās.
Taču praksē kādās atveseļošanās programmās šo terapijas veidu izmanto maz. „Suņinieku sabiedrībā tas jau ir pazīstams. Diemžēl Latvijā kaut kā grūti veidojas sadarbība ar ārstiem, jo tas jādara kopā, jābūt iesaistītiem speciālistiem. [Sadarbība] nav tik laba, kā varētu būt, manuprāt,” saka Akimova.
Kanisterapijas nodarbības izmanto lielākoties cilvēki ar īpašām vajadzībām, logopēdijas problēmās, kā arī depresiju gadījumos. Terapijā izmanto teju visu šķirņu suņus, bet vairāk retrīverus, kollijus un labradorus.
Vairāk par terapijas piemēriem stāsta eksperte: „Suņa siltums arī dod patīkamu, omulīgu sajūtu. Bet, ja tas ir bērns ar bērnu cerebrālo trieku, tad tas jau ir kā pietiekoši nopietns vingrinājums. Ļoti bieži bērniem ar cerebrālo trieku (..) rokas jāvingrina pareizi; tas var būt arī sāpīgi, ne tik interesanti. Bet, lai paglaudītu suni, vajag roku un plaukstu iztaisnot. Un ja bērns grib to suni paglaudīt, viņš to dara un dara ar prieku, nemaz nedomājot, ka tas ir vingrinājums. No tā, ka viņš glauda, suņa siltums un spalva atbrīvo muskuļus, un tas vēl palīdz.”
Savukārt ģimenes psihoterapeite Aina Poiša skaidroja, ka suņu labā īpašība ir tieši beznosacījumu attieksme pret cilvēku: „Jo pieaugušajiem vienmēr attiecībās ir nosacījumi: partnerattiecībās, vecākiem pret bērniem, kur bieži kontrole ir lielāka nekā rūpes. Prasības, kas ir ar labu argumentu, ka bērnam ir jāattīstās, tāpēc ir prasības, bet tā proporcija, ka esam kopā, tāpēc lai rotaļātos, izjustu viens otru, uzminētu vajadzības un būtu viens otram, - tas iztrūkst, jo mēs paliekam arvien racionālāki un egocentriskāki. Personības paliek aizvien spēcīgākas, un tas traucē sadarboties. Man liekas, ka dzīvnieki atdot atpakaļ to vienkāršo iemaņu sadarboties un just otru dzīvu būtni.”
Šomēnes Latvijā tiks īstenots arī kāds labdarības projekts, ko pirms trīs gadiem Lietuvā uzsāka mājas mīluļu barības ražotāji „Maris grupa”. Arī Latvija projektam pievienojusies un plānots terapiju veselības uzlabošanai izmēģināt SOS ciematu bērniem vecumā līdz 12 gadiem, jo daudziem bērniem ir traumatiska pieredze un ieilgušas sociāli psiholoģiskas problēmas.
„Šis ir viens no terapijas veidiem, ko mēs pirmo reizi SOS ciematos Latvijā izmantosim. Ļoti ceram uz veiksmīgiem rezultātiem. Mūsu speciālistiem, kas SOS ciematos strādā, būs jāizvērtē, kuram bērnam tas būs nepieciešams. Sadarbojoties ar šiem suņu speciālistiem, mēs arī sapratīsim, ar kurām problēmām visefektīvāk suņi varētu palīdzēt. Vai nu tas būs individuāli vai mazas grupiņas, kur bērni ar suņiem varēs darboties,” skaidro Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja.
Divos SOS ciematos Latvijā ģimeniskajā aprūpē kopumā ir ap 150 bērnu. Iespējams, ja akcijā sadarbība ar lietuviešiem būs veiksmīga, SOS ciematu organizācija veidos jaunus projektus, sadarbojoties jau ar pašvaldībām.
