Pagājušajā nedēļā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nonāca divi bērni, kurus smagi bija sakodis suns. Divus gadus vecais puisītis joprojām ārstējas slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļā, viņš bija guvis arī galvaskausa kaulu bojājumus. Trīs gadus vecajai meitenītei, kurai bijuši plaši kodumi kakla daļā, veiktas jau divas operācijas un ārsti bažījas, vai ar to pietiks, stāsta slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks:
„Tātad neatliekamajā etapā ir veikta brūču apstrāde un sašūšana, un diemžēl mēs piedzīvojām šo komplikāciju, ka, neskatoties uz saņemto antibakteriālo terapiju, šī brūce sastrutoja un bija nepieciešama otra ķirurģiskā iejaukšanās strutu evakuācijai un brūces tīrīšanai. Tātad šobrīd ir arī jautājums par to, vai nebūs nepieciešama vēl kāda ķirurģiska iejaukšanās, jo tur ir vēl dažas citas neiroloģiska rakstura problēmas arīdzan.”
Viena gada laikā slimnīcā nonāk aptuveni tūkstoš bērnu, kas cietuši no mājdzīvnieku kodumiem. Vieglākos gadījumos bērni nonāk slimnīcā vien uz dienu, bet smagākos pēc operācijām ir jāārstējas pat vairākas nedēļas.
Piemēram, martā slimnīcā nonāca kāds sešus gadus vecs zēns, kuram suņa koduma dēļ bija jāveic augšžokļa operācija. Ir pagājis jau mēnesis, bet puika joprojām turpina ārstēšanos mājās. Mediķi arī stāsta, ka visbiežāk bērnus sakož pašu mājdzīvnieki, un tas liecina arī par vecāku izpratnes trūkumu - kādām jābūt bērna attiecībām ar ģimenes mīluli un kādi riski iespējami.
„Tie ir dzīvnieki, kurus bērns pazīst un kuri pazīst bērnu. Lielā daļā tie ir personīgie dzīvnieki, kuri ikdienā ir ar bērnu kopā. Un tāda situācija, kad uzbrūk svešs dzīvnieks, kurš ir klaiņojošs dzīvnieks, piemēram, vai kaut kas tāds, tas ir daudz retāk tomēr. Bērniem, sākot jau no minimāla apzinīgā vecuma, ir jāmāca, kas ir dzīvnieks un kā pret viņu ir jāizturas. Ka ir, piemēram, situācijas, kad suni aiztikt ir tabu. Piemēram, tad, kad dzīvnieks ir kaut kur nolicies uz dīvāna un viņš guļ; vai ēd, vai šim dzīvniekam pašam ir mazuļi,” klāsta bērnu ķirurgs Upenieks.
Tam, ka suni noteiktos gadījumos aiztikt nebūtu vēlams, piekrīt arī dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone. Viņa arī norāda, ka nelaimes gadījumos atbildība ir jāuzņemas suņa saimniekam, kas pietiekami nav apmācījis dzīvnieku vai arī, iespējams, izturējies pret to agresīvi.
„Parasti tādi agresīvi suņi vai neprognozējami suņi rodas tikai tad, kad viņiem ir nepieredzējuši vai agresīvi saimnieki. Un tas ir ļoti svarīgi - pareizi audzināt suni un jau no mazām dienām, nevis viņu atstāt tādā brīvā vaļā. Nav nozīmes, vai viņš ir maziņš vai liels, - suns ir jāaudzina. Tas, cik adekvāts ir suns, ir atkarīgs no saimnieka, un ir tāds teiciens, ka arī labradoru var pataisīt par asinssuni, tikai viņš ir daudz vairāk jāsit,” stāsta Džonsone.
Gadījumos, kad suņa kodums ir bijis smags un par to iedzīvotāji ziņo policijai, tiek uzsākts kriminālprocess. Piemēram, šī gada pirmajos mēnešos uzsākti 14 kriminālprocesi.
Vēl jāatzīmē, ka dzīvnieku kodumi uzskatāmi par traumu gadījumiem. Pagājušajās brīvdienās mediķi saņēmuši vairākus simtus izsaukumu, kas bijuši saistīti ar traumām. Bērni bieži savainojas arī kāpjot kokos vai šūpojoties.
