Strupceļā nonākušas klimata sarunas Limā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Strupceļā nonākušas klimata sarunas Limā. Tur pasaules valstis jau gandrīz divas nedēļas mēģinājušas vienoties dokumentu, kas ieliktu pamatus jaunam globālam līgumam par siltumnīcefektu izraisošo izmešu samazināšanu, lai ierobežotu klimata izmaiņas. Jauno globālo vienošanos paredzēts apstiprināt ANO klimata samitā nākamgad Parīzē. Konferencei Peru bija jānoslēdzas jau 12. decembrī, taču nespējot vienoties par kompromisu, sarunas ievilkušās, lai mēģinātu izkļūt no strupceļa.

Vairāk nekā 180 valstu pārstāvji pagājušajā pirmdienā sapulcējās Peru galvaspilsētā Limā. Gandrīz divu nedēļu ilgušajās sarunās delegāti mēģinājuši vienoties par siltumnīcefektu izraisošo izmešu samazināšanu, un dokumentu, kas ieliktu pamatus jaunam globālam līgumam par klimata izmaiņu iegrožošanu. Šīs dokuments kalpotu par pamatu ANO samitam Parīzē nākamā gada decembrī, kur plānots apstiprināt jauno globālo vienošanos, kas varētu aizstāt Kioto protokolu.

Paredzēts, ka jaunais līgums tad varētu stāties spēkā 2020.gadā, un ir cerība, ka tā mērķis būtu ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz diviem grādiem pēc Celsija. Zinātnieki brīdinājuši - ja kaitīgās emisijas tuvākajās desmitgadēs netiks strauji samazinātas, līdz šī gadsimta beigām globālā temperatūra var pieaugt par aptuveni četriem grādiem, kam būtu katastrofālas sekas.

Klimata konferencei Limā bija paredzēts beigties jau piektdien vakarā. Taču tuvojoties noslēgumam, optimisms par iespēju vienoties par pamatdokumentu strauji samazinājās. Konference ir ievilkusies sestdienā, delegāti turpina sarunas, un vēl pēdējā brīdī mēģina vienoties par kompromisiem, kas tomēr varētu aizēnot iespējas panākt ambiciozu vienošanos. Šobrīd (plkst. 12) Limā ir aptuveni pulksten 5 no rīta. Konferences rīkotāji tagad paziņojuši, ka noslēguma sēde notiks sestdien 10 no rīta, kas pēc Latvijas laika būs piecos pēcpusdienā.

Galvenās domstarpības, kas sarunas novedušās strupceļā, izcēlušās starp attīstītajām un attīstības, jeb bagātajām un nabadzīgākajām valstīm. Tās nevar vienoties, kā būtu jādala atbildība par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu.

Attīstības valstis uzstāj, ka Rietumiem ir jāuzņemas lielākā nasta, jo tieši tās pirms vairākām desmitgadēm attīstoties industrijai sāka piesārņot atmosfēru ceļā uz savu labklājību. Bet tās attīstības valstis, kuras visvairāk apdraud ūdens līmeņa celšanās, arī pieprasa finansiālu atbalstu un palīdzību cīņai pret šiem draudiem.

Tikmēr bagātās valstis norāda uz tādām strauji augošām ekonomikām kā Ķīna un Indija, kas savas straujās izaugsmes nodrošināšanai paļaujas uz lielu daudzumu ogļu enerģijas ieguvei.

Peru vides ministrs vakar gan paziņoja, ka delegāti jau ir gandrīz vienojušies, un vēl nepieciešams saņemties tikai nedaudz. Viņš norādīja, ka valstīm ir jāpieņem „politiski lēmumi.”

Tikmēr vides aktīvistu organizācijas, kas arī sapulcējušās Limā un rīko demonstrācijas, pauž bažas, ka galu galā delegāti vienosies par vāju kompromisa dokumentu, kas nebūs pietiekams draudu novēršanai, par kuriem brīdina zinātnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti