Saprotams, ka normālai organisma darbībai ir nepieciešams pa daļai no visiem vitamīniem, minerālvielām un citām uzturvielām, taču svarīgākie ir D vitamīns un B grupas vitamīni, tostarp vitamīns B9 jeb folijskābe, kā arī magnijs, kalcijs, cinks un dzelzs.
Klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa skaidroja, ka Latvijas sabiedrībā ir izteikts D vitamīna trūkums organismā, tāpēc ikdienā noteikti jāpiedomā par šī vitamīna papildu lietošanu.
D vitamīns ir būtisks mūsu imunitātes stiprinātājs. Tas arī sekmē kalcija uzsūkšanos organismā, līdz ar to nepietiekams tā daudzums organismā mūs padara ne tikai uzņēmīgākus pret dažādām slimībām, bet arī var sekmēt kaulu un muguras sāpes.
Eksperte stāstīja, ka D vitamīns sekmē kalcija uzsūkšanos organismā, “kalcijs kā minerālviela ir ļoti svarīga dažādiem kaulu procesiem organismā. Sevišķi par sievietēm domājot, [tas nepieciešams] lai mazinātu osteoporozes riskus.”
Tikmēr B grupas vitamīni ir būtiski pareizai organisma un nervu sistēmas darbībai. Tie arī stiprina imūnsistēmu, sniedz enerģiju, kā arī uzlabo izskatu.
Klīniskā farmaceite pauda, ka B grupas vitamīni ir dažādi un jāvērtē, kurš nepieciešams katra cilvēka konkrētajā situācijā: “Piemēram, grūtnieces – tas būs viens īpašs dzīves posms, kur noteikti būtu jāpiedomā pie dažādu vitamīnu lietošanas. Īpaši B grupa, bet tas jau noteikti [jāizvērtē] sadarbībā ar ginekologu vai uzraugošo ģimenes ārstu.”
Grūtniecēm jo īpaši svarīgi ir sekot līdzi tam, vai organismā ir pietiekami daudz B9 vitamīna jeb folijskābes. Tā palīdz nodrošināt šūnu dalīšanos, kas jo īpaši svarīga grūtniecības laikā, kad pastiprināti notiek jaunu šūnu veidošanās.
Normālai ķermeņa darbībai būtisks ir arī magnijs. Tas mums dod enerģiju un rūpējas par kaulu veselību. Tāpat tas pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs un regulē muskuļu un nervu funkcijas.
“Ja cilvēki izjūt sūdzības, kas varētu būt, piemēram, krampji, ja ir liela fiziska slodze, reizēm arī cilvēkiem, kam nav fiziskās slodzes, parādās krampji, tad varētu mēģināt palietot magnija preparātus. Un, ja ir uzlabojami, tad varētu domāt, ka tas patiešām ir magnija trūkuma ietekmē,” papildināja Sviestiņa.
Tikmēr cinks pamatā rūpējas par mūsu imunitāti un dod enerģiju, bet dzelzs ir būtisks sarkano asinsķermenīšu veselībai, enerģijai un labākai smadzeņu darbībai.
Klīniskā farmaceite arī teica, ka pārsvarā visas šīs vielas mēs uzņemam ar pārtiku, taču dažādu, tostarp hronisku slimību iespaidā mūsu organismā var veidoties šo vielu deficīts.
“Ja cilvēkam ir kādas slimības, hroniskās slimības, piemēram, cukura diabēts, kādas kardiovaskulārās slimības, iespējams, ka viņam vajadzētu kādas no šīm vitamīnu grupām vai minerālvielām,” norādīja speciāliste.
Der pieminēt, ka daļa no veikalos nopērkamiem vitamīniem tiek saukti par uztura bagātinātājiem bet citi – par medikamentiem. Eksperte skaidroja, ka uztura bagātinātāji nav ārstnieciski un tiem nav arī nekāda ārstnieciski profilaktiska nolūka.
“Savukārt tie vitamīni un arī minerālvielas, kā, piemēram, dzelzs, var būt medikamentu formā. Tās jau ir ar ārstniecisko un profilaktisko darbību, un šīs grupas noteikti nozīmēs ārsti,” skaidroja Inese Sviestiņa.
Gan medikamenti, gan uztura bagātinātāji mūsu organismam var nākt par labu.
Taču, pērkot uztura bagātinātājus, der aplūkot, vai tiem ir pievienotas veselīguma norādes.
“Veselīguma norādes – tas būs tāds teikums vai teikumi, ka, piemēram, [tas] palīdz kaut ko organismā uzlabot vai kaut ko veicināt. Ja gadījumā jūs redzat, ka marķējuma tekstā nav nevienas šādas veselīguma norādes, tad vienkārši padomājiet paši, kāpēc jums to tableti, kapsulu vai vēl kaut ko lietot, ja pat ražotājs [to] nav uzrakstījis,” mudināja Sviestiņa.
Gadu gaitā viens karsts diskusiju objekts ir arī dažādi multivitamīnu un minerālvielu kompleksi. Kamēr daļa ir pārliecināta par to efektivitāti, citi saka, ka jēga no to lietošanas ir, maigi izsakoties, maza.
Viennozīmīga viedokļa par tiem nebija arī raidījuma uzrunātajai ekspertei: “Pateikt tā, ka noteikti būs ieguvums jums, [jūsu] veselībai – to es no savas puses nevarēšu. Kas citreiz palīdz – psiholoģiskais komforts. Ja ļoti gribas to multivitamīnu kompleksu izdzert, varbūt kādam pat tīri psiholoģiski paliek labāk.”
Visi šie vitamīni, minerālvielas un to kompleksi pieejami dažādās formās – kapsulās, šķīdumos, tabletēs un pat pilienos. Bieži vien šī forma ir veidota tā, lai būtu ērta lietošanai – piemēram, mazajiem bērniem parasti piemēroti šķīdumi, jo tabletes vai kapsulas var radīt aizrīšanos.
Tāpat arī dažādai medikamentu formai var būt gluži vienkārši praktisks pielietojums.
“Ja tā tablete ir, pieņemsim, apvalkota, tad tas parasti ir ar domu, lai [tās] darbība sāktos nevis kuņģī, kur sālsskābe var traucēt uzsūkšanos, bet tālāk zarnās, lai tā tablete izietu cauri līdz mūsu zarnu traktam,” pauda eksperte.
Inese Sviestiņa arī atgādināja – lai no iegādātajiem vitamīniem vai minerālvielām būtu jūtams efekts, svarīgi ir tos pareizi lietot. Galvenās norādes, protams, ir uz produkta iepakojuma.
Piemēram, lietojot dzelzs medikamentus, būtu jāizvairās no piena.
“Jā, ar pienu [dzelzs medikamentus lietot] labāk nevajadzētu. Nevajadzētu arī ar kofeīnu saturošiem līdzekļiem, jo tie tieši tāpat traucē uzsūkšanos. Varat dzert kafiju, tēju, bet nedzeriet [to] vienlaicīgi ar to dzelzs tableti vai šķīdumu. Dzeriet pēc noteikta laika – vismaz pēc kādām divām stundām,” skaidroja speciāliste.
Eksperte arī mudināja dzelzi saturošus medikamentus lietot kopā ar skābām vielām, piemēram, citrusaugļiem, kas veicinās šīs minerālvielas uzsūkšanos organismā.
Tāpat klīniskā farmaceite arī norādīja, ka pienācīgu vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos organismā var kavēt smēķēšana un alkohola lietošana.
