Spriedīs par palu novēršanu dārza mājiņu ciematā dabas liegumā «Ļubasts»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Daugavpils novada Līksnas pagasta dārzkopības kooperatīvā „Ļubasti” otrdien tiek sasaukta iedzīvotāju un dažādu atbildīgo dienestu sapulce par dabas aizsardzības plāna izstrādes sākumu dabas liegumam "Ļubasts”.  Šajā teritorijā atrodas viens no ciemiem, kas applūst Daugavas palu ūdeņu laikā. No tā cieš mājiņas, dārzi, arī daba, jo ezers izzūd. Tāpēc nepieciešama padziļināta izpēte un plāns, kā pareizi rīkoties, lai dabas vērtības saglabātos un nebūtu risku un zaudējumu iedzīvotājiem.

70.gados, kad sākās runas par Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) būvniecību un sākti arī pirmie priekšdarbi šīs idejas īstenošanai, ap Daugavu kā sēnes sāka augt dārza mājiņas un veidoties dārzkopības kooperatīvi.

Tā tas notika arī Daugavpils novada teritorijā. Daugavpils novada domes Telpiskās attīstības plānotājs Juris Uļjans – ja būtu realizēts Daugavpils HES projekts, palu ietekmes uz kooperatīvu „Ļubasti” nebūtu.

Taču HES neuzbūvēja, attiecīgi simtiem dārza mājiņu vai ik pavasari nonāk palu ūdeņu varā, īpaši „Ļubastes” dārzkopības kooperatīvā Līksnas pagastā. No turienes pašvaldība saņem vislielākās iedzīvotāju sūdzības par applūšanu.

Ravējot savu dārzu Ļubastē, par palu  ūdeņu ienākšanu kooperatīva teritorijā, kurā kopumā teju pustūkstotis mājiņu, Irīna stāsta, ka ir pieradusi pie paliem: „Ko tur pret dabu var izdarīt? Ne katru gadu jau ir tik traki. Pie mums arī pienāk ūdens, tas, protams, nav normāli, bet grūti pat pateikt, ko te darīt lietas labā.”

„Gan vienu, gan otru - respektīvi gan dabu, gan šeit dzīvojošos cilvēkus vajag cienīt, nu, dabu respektēt vajag. Bet iedzīvotāji varētu domāt par to, kā pacelt augstāk savas mājas,” saka Irīnas dārza kaimiņš.

Bioloģe Jolanta Bāra stāsta, ka tā bijusi pašu cilvēku izvēle būvēt, vai iegādāties mājiņas un zemi šajā dabas lieguma teritorijā, kas turklāt ir zem „Natura” aizsardzības.

Šobrīd no tā cieš daba, jo ik plūdos, kas skar pustūkstoti mājiņu, ūdeņi piesārņojas, ezers aizaug.

„Ezera ūdeņi skalojas arī pa ciematu – viss, kas nav piesiets, aizpeld. Un, protams, piesārņojums nonāk ezerā un upē. Ezers kļūst aizvien seklāks, aizvelkas ar ūdens augiem. Ir risks, ka ezers pazudīs vispār. Būtībā tā situācija ir jāizpēta, jāmēģina atrast risinājumus, kas labvēlīgāki iedzīvotājiem un ezeram. Varbūt vajag tīrīt kanālu, lai ūdeņi tiek projām. Varbūt vajag veikt citas darbības – to mēs tad noskaidrosim,” skaidro Bāra.

Tieši tāpēc sākta dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam "Ļubasts”, stāsta Jolanta Bāra, kas ir šī projekta vadītāja. Šodien sasaukta iedzīvotāju sapulce par šī procesa  startu.

Plānu iecērts izstrādāt līdz decembrim, tad sekos konkrēta rīcība, kā rīkoties pašvaldībai ar šo teritoriju, kādus darbus drīkstēs veikt, lai sabalansētu gan dabas, gan cilvēka intereses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti