Dodoties dabā, regulāri jāapseko savas drēbes, norāda Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis. Šī gada karstais un sausais laiks ērcēm nav labvēlīgs.
“Ērces tagad, cik es esmu novērojis, jo es tās tagad speciāli meklēju, vairāk ir tādos mitrākos, ēnainākos mežos.
Tādā priežu mežā es praktiski nevaru atrast. Vajag tādu ēnaināku, un tur viņu ir tikpat daudz, cik parasti,” stāsta Spuņģis.
Uz sava apģērba viņš ērces atrodot diezgan reti: “Man jau ir speciāls ērču ķeramais rīks. Tāds kā palags, kuru es velku pa zemi un ērces pieķeras. Uz tā palaga pieķeras diezgan daudz, bet, kad es skatos uz savu apģērbu, tad diezgan reti es kaut ko atrodu. Tā ka ērču patiesībā ir diezgan daudz.”
Pētniekam arī pašam bija pieķērušās ērces. “Nu, šogad divas pieķērās. Nenosekoju. Izvilku un viss. Es esmu vakcinējies pret encefalītu. Un pret Laimas slimību jāizvelk rūpīgi tā ērce ir,” skaidro pētnieks.
Šobrīd Rīgas Austrumu slimnīcas Infektoloģijas centrā ir viens pacients ar Laimas slimību, savukārt pacientu ar ērču encefalītu nav, norāda stacionāra galvenā ārste Baiba Rozentāle.
“Mums šajā brīdī ir izrakstīti no slimnīcas astoņi pacienti, kuriem bija apstiprināts ērču encefalīts, kuri bija izārstēti un izrakstīti. Laimas slimības pacienti, kuriem bija jāārstējas slimnīcā, bija 13,” stāsta Rozentāle.
Slimnīcā bijuši arī divi pacienti ar ērlihiozi. Cilvēki uz Infektoloģijas centru pārbaudei šogad atnesuši gandrīz pusotru tūkstoti ērču. Pirmo ērci pārbaudei atnesa 4. aprīlī.
“Tā, par laimi, izrādījās negatīva,” norāda Rozentāle. “Un, ja mēs skatāmies, cik tad no šīm 1449 ir inficētas, tad izrādījās, ka inficētas ar ērču encefalīta vīrusu ir 10 ērces, kas veido 0,7 %.
Tagad salīdzinājumam – 2017. gadā tika pārbaudītas 6014 ērces. No tām inficētas bija 116 jeb 1,9 %. Šogad pie pusotra tūkstoša pārbaudīto ir 0,7 %.”
2016. gadā pārbaudītas 4712 ērces, no kurām inficētas izrādījušās 203 jeb 4,3%, bet 2015. gadā speciālisti pārbaudījuši 4188 ērces, no kurām inficētas bijušas 213 (4,3%).
Katru gadu uz Infektoloģijas centru atnes pārbaudīt ne mazāk kā 4000 ērču. Visvairāk atnesuši pērn – ap sešiem tūkstošiem.
“Ja līdz sezonas beigām, kas ir atkarīga no tā, cik ātri iestāsies sals, teiksim, līdz novembra sākumam, turpināsies tādā pašā tempā kā tagad, tad mums būs pāri 7000 izmeklētu ērču,” Rozentāle rēķina.
“Kas tad nes tās ērces? Pirmkārt, cilvēki, kas ir bijuši dabā. Lielākoties tās tomēr ir lauku mājas, tās arī ir pastaigas pa Jūrmalas mežiem.
Mums nav pašreiz bijis neviens, kas būtu Rīgā kādā parkā tikai bijis un pēc tam atradis ērci. Tomēr tie ir cilvēki, kas bijuši pie dabas.”
Šobrīd ērču aktivitāte ir diezgan augsta, vērtē arī Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane.
“Ir vietas, kur ērču ir maz, kur ir 10 ērces uz kilometru apmēram. Tas ir tā relatīvi, kā mēs viņu aktivitāti mērām. Un ir arī diemžēl vietas, kur pat 80 ērču uz kilometru var sasniegt,” situāciju raksturo Bormane.
Tādēļ, esot dabā, no ērcēm jāuzmanās, un tas attiecas ne tikai uz mežiem un krūmājiem, bet arī uz tādām aizaugušām pļavām un izcirtumiem.
“Jāatceras, ka ērces parasti pieķeras potīšu rajonā, karstākā laikā arī nedaudz augstāk. Tātad apģērbs ir jāpielāgo tam, lai ērce nevarētu tikt zem apģērba,” ar elementāru profilaksi iepazīstina Bormane. “Un arī pastaigas laikā primāri ir jāapskatās, vai kaut kur nav pieķērusies ērce un jānotrauc. Staigājot un domājot, ka tikai mājās pārbaudīsies, ērce pa to laiku var piesūkties.”
Vakcinēties var visu gadu. Tomēr ļoti svarīgi ir pareizi apģērbties.
“Ir jāatceras, ka ērces pārnēsā ne tikai ērču encefalīta vīrusu, pret ko tad tieši ir šī vakcinācija, bet arī Laimas slimību, kur ir katru gadu vairāk gadījumu nekā ērču encefalītam, un arī ērlihiozi,” atgādina epidemoloģe.
Pērn ērču aktivitāte bijusi vidēja. Epidemiologi prognozē, ka šogad tā varētu būt iepriekšējā gada līmenī. Slimību profilakses un kontroles centrā aicina arī sargāt no ērcēm savus suņus.
