Speciālisti: Garīgā veselība Covid-19 krīzes laikā ir tikpat nozīmīga kā roku mazgāšana

Kopš vīrusa uzliesmojuma un ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī sabiedrības veselība bieži apspriesta. Taču vai pietiekama uzmanība pievērsta arī psihiskajai veselībai? Gan bērnu, gan darbspējīgo, gan arī senioru psihologi secina, ka katrā sociālajā grupā patlaban ir sava problemātika, kas saistīta ar bailēm, vientulību, darba iespējām, nesapratni vai dusmām par notiekošo un tamlīdzīgām sajūtām. Tādēļ speciālisti aicina pievērst garīgajai veselībai tikpat lielu uzmanību kā roku higiēnai.

Speciālisti: Garīgā veselība Covid-19 krīzes laikā ir tikpat nozīmīga kā roku mazgāšanaSintija Ambote

    "Daudzi cilvēki šobrīd saskaras ar problēmām darbā - zaudē darbu vai ir jāpielāgojas darbam kaut kādos neierastos grūtos apstākļos. Daļa cilvēku zaudē darbu, un komplektā nāk problēmas ar naudu. Tāpēc no manas puses nāca šāds solis piedāvāt psihologa konsultācijas bez naudas barjeras tiem, kam tas tiešām ir nepieciešams," stāsta psihologs Reinis Lazda.

    Viņš specializējas darba un organizāciju psiholoģijā un uzskata, ka tieši nopietnu pārmaiņu un krīžu laikā cilvēkiem pastiprināti nepieciešama arī psiholoģiskā palīdzība, jo ne visiem ir viegli pielāgoties izmaiņām ārkārtas situācijā. Psihologs saka, ka kopš palīdzības piedāvājuma publiskošanas, aptuveni nedēļas laikā, pagaidām zvanītāju nav ļoti daudz, taču jau iezīmējušās tendences, par ko cilvēki vēlas aprunāties ar speciālistu.

    "Protams, ir dažādas tēmas, ko cilvēki grib izrunāt – ir bailes, ir depresiju saasinājumi, neskaidrība – "kas tagad ar mani būs?" Cilvēki, kas jau līdz šim bijuši saspringtā dzīves posmā, viņi tagad krīt pāri tai robežai, cik viņi vispār var izturēt.

    Piemēram, ir cilvēki, kas jau bija aizgājuši no darba pirms šīs situācijas un bija karjeras pārejas posmā. Viņi nebija rēķinājušies, ka sāksies šāda krīze. Tagad iespēja atrast jaunu darbu ir grūtāka.

    Un otrs ir problēmas ar darba organizēšanu mājās – kā strādāt par spīti tam, ka blakus istabā spēlējas bērni. Un tas ir labākajā gadījumā, ka viņi ir blakus istabā. Nav vienotas pieejas labas garīgās veselības uzturēšanai, jo ikviena indivīda problēma ir atšķirīga. Taču ir daži ieteikumi, ko cilvēkam būtu nepieciešams [ievērot] ikdienā, lai psiholoģiskās veselības higiēna būtu teju vienlīdzīga esošajam roku mazgāšanas režīmam," stāsta psihologs.

    Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir, kā gūt tik ļoti nepieciešamo sociālo atbalstu distancēšanās laikā.

    "Tu jūties droši šādā situācijā, kad ir sociālais tīkls, kas tevi saprot un pasargā. Piemēram, cilvēki ir atraduši iespēju, ka katrs savās mājās noskatās filmu, tad saslēdzas videokonferences režīmā un apspriež redzēto kopīgi. Tāpat ir draugi, kas saslēdzas tiešsaistē un stāsta viens otram anekdotes. Otra lieta, kas cilvēkam ir svarīga – justies noderīgam. Cilvēkiem jāatrod kādi līdzekļi, kā savu dienu piepildīt, kā padarīt kaut ko vērtīgu, nozīmīgu sev un citiem. Un trešā lieta, kas visiem cilvēkiem ir svarīga, tā ir drošība un stabilitāte, ko patlaban ir sarežģīti panākt, jo situācija pati par sevi ir izmaiņas nesoša. Kopumā var ieteikt veidot savu tuvāko pasauli, ikdienu pēc iespējas stabilāku un sakārtotāku.

    Izveidot ikdienas rutīnu un pārdomāt dažādus rīcības plānus.

    Pat ja kāds no plāniem nav patīkams, tā izjūta, ka man kabatā tas kaut kur ir, tas noņem lielu daļa satraukuma un ļauj cilvēkam koncentrēties uz esošiem darbiem," skaidro Reinis.

    Arī krīžu centrs "Skalbes" ir aktualizējis iespēju bez maksas saņemt psihoterapeitu konsultācijas attālināti, īpaši aicinot arī mediķus, policistus, ziņu mediju pārstāvjus un sociālos darbiniekus, kas patlaban strādā paaugstinātas slodzes un izdegšanas riska režīmā.

    "Tās palīdzošās profesijas ir īpašas ar to, ka viņiem ir glābēja misija. Nereti valda tas priekšstats, ka viņš nevar būt vājš un jāspēj izdarīt visu. Un tad rodas izdegšanas risks, jo tad es tērēju un atdodu no sevis vairāk, nekā spēju dot sev atpakaļ – atpūsties, novērtēt savu darbu," norāda centra vadītāja, psiholoģe Zane Avotiņa.

    Viņa skaidro, ka pagaidām cilvēki kūtri meklē psiholoģisko palīdzību, jo, kamēr cilvēks vēl aktīvi dara darbu, viņš jūtas vajadzīgs un produktīvs, taču var nepamanīt izdegšanas pazīmes.

    Intensīva darba režīmā psiholoģisko veselību var pasargāt ikdienas rituāli – konkrētas miega stundas vai sporta aktivitātes.

    "Tipiski šādas krīzes situācijas rada sajūtu par kontroles zudumu, un ir daudz domu par situāciju, par citiem cilvēkiem un par sevi.

    Un bieži šīm domām nāk līdzi arī spēcīgas negatīvas emocijas – dusmas par to, ko dara citi; par to, ka netiek ievēroti ierobežojumi; dusmas, ka kāds apdraud speciālistu veselību; arī aizkaitinājums parādās. Un nereti pārņem arī izmisuma sajūta. Tāpēc, ja cilvēks izjūt kaut ko no iepriekš minētā un ir sajūta, ka netiek pats galā un pats cieš no savām emocijām, tad tāda saruna ar psihologu var būt tāds mazs solītis ārā no spēcīgām emocijām, lai vēlāk varētu racionāli darīt savus pienākumus," skaidro Zane Avotiņa.

    Krīžu centrā "Skalbes" ikviens var saņemt divu veidu palīdzību – zvanot uz krīzes diennakts tālruni 67222922 vai piesakot tiešsaistes konsultācijas

    "Mēs arī aicinām cilvēkus zvanīt jebkurā laikā, kad viņi izjūt šo vajadzību. Tur pretī ir apmācīts cilvēks - konsultants, kas sniegs ātro un tūlītējo atbalstu krīzes situācijā. Savukārt bezmaksas konsultācijas tiek organizētas caur pierakstu. Un to izdarīt cilvēkiem citkārt ir grūti, tāpēc gribas iedrošināt to pamēģināt, lai saprastu, vai tā saruna ir palīdzējusi vai ne," stāsta centra vadītāja.

    Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunis arī ir saņēmis daudzus zvanus kopš valdības pieņemtajiem ierobežojumiem saistībā ar vīrusu.

    Tālruņa dienesta vadītāja Amanda Vēja stāsta, ka ikdienā psiholoģiskas konsultācijas sniedz ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, kas ir apjukuši par notiekošo valstī vai vaicā padomus par šobrīd saasinātām attiecībām ģimenē.

    Vēja norāda, ka bērnu psiholoģiskās veselības problēmas pastiprina fakts, ka visa dzīve šobrīd pārcēlusies uz tehnoloģiju pasauli. Arī bērni tajā pavada vēl lielāku daļu ikdienas, un pieaug emocionālas pazemošanas iespējas, kā arī drošības riski, ja kāds svešinieks vēršas pie bērna.

    Zvani par šīm problēmām ir signāls vecākiem domāt par kvalitatīva laika pavadīšanu, esot arī mājas režīmā.

    Publiskajā telpā biežāk piesauktās Covid-19 riska grupas ir cilvēki ar hroniskām saslimšanām un seniori. Psihologa Reiņa Lazdas tēvs, konsultatīvais psihologs Raimonds Lazda arī patlaban piedāvā bezmaksas konsultācijas vecāka gada gājuma iedzīvotājiem.

    "Šajā konkrētajā situācijā tās nav tādas paniskas bailes, bet, protams, cilvēkiem vecumā ap 70 vai 80 gadiem ir hroniskas kaites, un to saasinājumi šobrīd liek aizdomāties par saistību ar vīrusu un pakārtoti arī par dzīvības un nāves jautājumiem, kas šajā situācijā ir izteiktāki jautājumi.

    Bet kopējā situācija ar senioru psiholoģisko veselību - vismaz manā redzeslokā viņi ir tādi mundri," stāsta Raimonds.

    Viņš pirms vairākiem gadiem izveidojies senioru skolu Krāslavā un secina, ka tas patlaban ir labs atbalsta mehānisms vietējiem, turklāt mazpilsētā ir labi sakārtotas sociālās saites nelielās cilvēku grupās. Proti, cilvēki sazvanās un aprunājas, kā arī izpalīdz ar pārtikas piegādi ierobežojumu laikā. Savukārt - ko iesākt tiem, kas tomēr šobrīd izjūt vientulību?

    Arī citi aptaujātie psihologi atzina, ka sabiedrībā kopumā joprojām ir aizspriedumi pret psiholoģiskās palīdzības meklēšanu. Proti, valda stereotips, ka katram ar savām problēmām jāspēj pašam tikt galā. Tas savukārt nereti liek meklēt īslaicīgu aizmiršanos arī atkarībās, taču problēmas tas nerisina, bet gluži pretēji - padara tās smagākas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti