Šovasar daudzi sūdzas par lapseņu pūļiem un bieži sastaptām odzēm. Augļu nogatavošanās, ievārījumu sezona un tveice – tas ir laiks, kad lapsenes kļūst īpaši aktīvas. Turklāt, dodoties piknikos, līdzi tiek ņemts arī ēdiens un dzēriens. Cilvēki bieži vien nepamana, ka kopā ar parastu sviestmaizi mutē nonāk arī lapsene.
“Ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem ir vairāki gadījumi, kad viens vai 10 kukaiņi iekoduši sejā, mēlē, mutes dobumā, kur iespējams. Var strauji palielināties tūska, un var būt smakšana. Palīdzība ir jāsaņem nekavējoties, negaidot, vai būs pietūkums, tā ir zona, kad jāsauc palīdzība,” norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.
Šogad mediķiem jau bijuši 37 izsaukumi pie čūsku sakostiem cilvēkiem. Statistika liecina, ka katru gadu “ātro” brigādes dodas palīgā apmēram 60 cilvēkiem, kam iekodusi čūska. Vismaz desmit gadījumos čūskas kodums bija izraisījis dzīvībai ļoti bīstamas alerģiskas reakcijas.
“Visbiežāk nelaimes gadījumi gadās, ja cilvēki čūskas ņem rokās. Čūskas nav agresīvi dzīvnieki, varbūt vien tropos. Latvijā ir tikai viena vienīgā indīga čūska. Odze nav agresīva. Ja ņems rokās vai uzkāps, tad ir liela iespēja, ka iekodīs. Čūskas ir kurlas, tās nedzirdēs, ja iesiet un bļausiet. Tās ir jūtīgas pret zemes satricinājumiem,” skaidro LU Bioloģijas fakultātes lektors Andris Čeirāns.
Apmēram puse sakosti, sēņojot un ogojot. Daudz negadījumu bijuši arī dārzos un pļaujot zāli. Čūskas aizstāvoties iekodušas arī cilvēkiem, kuri tās tīšām bikstījuši, centušies pārvietot, nofotografēt.
