"Apiņu" saimniecībā lielie, apaļie bumbuļi viegli nāk ārā no zemes - tikai jāspēj lasīt. Prognozes rāda, ka raža varētu sasniegt 30 tonnas no hektāra. Ir bijuši gadi, kad Latvijas vidējā raža bijusi par desmit tonnām mazāka.
"Prognozes sākumā nemaz tik labas nebija, bet nu es esmu apmierināts. Uz desmit hektāriem audzējam divas pārbaudītas šķirnes - "Adretu" un "Solistu". Lielākā realizācija mums ir pārstrāde, daži veikali, sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju tirgojamies tirdziņā pie "Spices"," stāsta zemnieku saimniecības "Apiņi" īpašnieks Jānis Slišāns.
Latvijā šogad kartupeļu platības sniedzas apmēram 27 000 hektāru. Tās ar katru gadu samazinās, jo samazinājies eksports, tāpēc tupeņi galvenokārt tiek audzēti pašu vajadzībām. "Raksturojot šī gada ražu - tipiski ir tas, ka ir daudz lielu bumbuļu. Cerā maz, bet lieli. Tā ka veikalos vairāk redzēsim lielos. Paliek maz citas frakcijas, būs sēklas problēmas," norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālists Māris Narvils.
Kartupeļu talkām raksturīgi, ka - jo veiklāk lasītājiem kustas rokas, jo raitāka ir valodiņa. Lasot tiek pārspriests, kā būtu, ja nākamruden talcinieku bariņu papildinātu patvēruma meklētāji.Zemnieki domā, ka bēgļus ir jāliek pie darba.
"Ja viņi būs bez darba un savā kolektīvā, tad viņos briedīs doma, ka vietējā publika būs viņiem kā kalpi. Ja mēs viņiem dosim darbu, viņus izšķīdināsim, tad viņi integrēsies. Tāpēc mēs sakām katram zemniekam, ka jāņem pa ģimenai, lai viņi strādā, paši pelna iztikšanu, mācās valodu, skolo bērnus," pauž talciniece, Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.
"Apiņu" saimnieks nevarēja sniegt tūlītēju atbildi, vai gatavs savā saimniecībā uzņemt bēgļus, bet darbu dot gan viņiem varētu. "Ja būs nepieciešamība, laipni lūgti, skatīsimies," saka Jānis Slišāns. "Šobrīd likumdošana neļauj viņiem strādāt, kamēr viņi uzturas šajā pagaidu parversmē. Ja sakārtotu likumus, tad tā būtu iespēja," skaidro Latvijas Zemnieku federācijas Lauku attīstības eksperte Agnese Hauka.
"Pēc Pirmā pasaules kara brauca iekšā strādnieki Kurzemē no Latgales, no Polijas, kolhozu laikos brauca gucuļi. Veči celtniecībā, sievas ravēja bietes. Ja būs nepieciešamība uzņemt, tad nevajag viņus turēt patversmē, bet izdalīt, lai integrējas, lai iemācās valodu, darba tikumus, lai strādā Latvijā," pauž talcinieks Ēriks.
Zemnieki ir pretimnākoši - pie saimniekiem atrastos gan istaba, gan darbs un maize, ja vien paši patvēruma meklētāji kartupeļus lasot vai govis slaucot tā vien neausītos, kā nokļūt Vācijā vai Zviedrijā, kur pabalsti viņiem būtu lielāki.
