Šopavasar ligzdojošo gulbju pāru skaits samazinājies par 30-40%

Šī gada pavasaris nav bijis labvēlīgs ligzdojošo gulbju pāriem, norāda Latvijas Dabas muzeja pārstāve Baiba Krustiņa. Gandrīz uz pusi sarucis arī ligzdojošo gulbju pāru mazuļu daudzums.

Latvijas Dabas muzeja vecākais ornitologs Dmitrijs Boiko no 26.jūlija līdz 31.jūlijam kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem dosies ikgadējā ekspedīcijā uz Kurzemi, lai iegūtu jaunus datus un apgredzenotu gulbju mazuļus. Boiko lūdz arī sabiedrības palīdzību un aicina ziņot par redzētajiem gulbjiem un to ligzdošanas vietām.

Baltijā vadošais gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko, kas gulbjus pēta un gredzeno jau 10 gadus, atzīst - statistika par ligzdošanas sekmēm nav iepriecinoša. Turklāt situāciju drūmāku dara fakts, ka aptuveni trešā daļa jauno putnu iet bojā pirmajā ziemā. Faktiski no sešiem mazuļiem perējumā izaug tikai viens. „Bija ilga un barga ziema. Kad atnāca pavasaris, ledus ilgi turējās. Ligzdojošie īpatņi, kas pie mums atgriezās, viņiem vajadzēja tērēt enerģiju, lai izdzīvotu nevis domātu par pēcnācējiem,” saka Boiko.

Ja tādas ziemas un pavasari atkārtosies vairākus gadus pēc kārtas, tad varēšot teikt, ka gulbju skaits Latvijā samazinās. Latvijā mīt ziemeļu gulbji - 300 pāru, un paugurknābji - ap 1000 pāru. Ornitologs aicina iedzīvotājus palīdzēt gulbju izpētē un ziņot par redzētajām gulbju ģimenēm, ligzdošanas vietām un mazuļu skaitu.

Gredzenošana speciālistiem palīdz iegūt ļoti nozīmīgu informāciju par gulbjiem - mirstību dažādos vecumos, migrācijas ceļus, ziemošanas vietas un uzticību šķilšanās vietai.

Toties jauku pārsteigumu visiem putnu draugiem šogad ir sagādājis gulbis nr.3C68. Viņu kā mazuli Boiko gredzenoja Saldus rajonā 2007.gadā. Šim gulbim ir neparasti plaša migrācijas telpa - sešu gadu laikā tas jau ir manīts astoņās dažādās valstīs, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā parasti.

Gulbis nr.3C68 ir pirmais Boiko gredzenotais putns, kurš ir novērots Francijā. Tika uzskatīts, ka viņš ir aizgājis bojā, jo divu gadu laikā netika saņemtas ziņas par tā atrašanās vietu. Taču šajā pavasarī šo gulbi pamanīja Vācijas speciālists netālu no Vitenbergas, un jau vasaras sākumā gulbis tika novērots Krievijā pie Baltās jūras. Pēdējais lasījums ir īpašs ar to, ka Latvijas ziemeļu gulbji Krievijā vispār ir novēroti vien piecas reizes, no kurām tikai divas ziņas ir bijušas par dzīvi esošiem putniem.

Dmitrijs Boiko ir Dabas muzeja speciālists un vadošais gulbju pētnieks Baltijā, kurš gulbjus pēta jau vairāk nekā desmit gadus. Šā gada maijā viņš par savu milzīgo ieguldījumu un darbu saņēma akcijas "Labiedarbi.lv" balvu nominācijā "Labākais vides projekts 2012".

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti