Viņa ir ne tikai vairāku grāmatu autore, bet arī kopā ar citiem ekspertiem izstrādāja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas. Saistībā ar šīm vadlīnijām arī Latvijā dažādus mītus par bērnu un jauniešu seksuālo izglītību izplatīja atsevišķas nevalstiskās organizācijas, kuras arī iestājās par tā dēvētajiem "tikumības grozījumiem" Izglītības likumā. Mītus pēcāk atmaskoja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Vadlīniju izstrādātāja Kačiatore šajā nedēļā viesojās Latvijā - piedalījās domubiedru grupas "Cenzūrai nē!" organizētā seminārā.
Vaicāta, ko atbilstoši šīm vadlīnijām bērnu vecākiem un speciālistiem vajadzētu zināt, Kačiatore norādīja: "Vecākiem un speciālistiem noteikti ir jāsaprot, ka bērnu seksualitāte ir pilnīgi citādāka nekā pieaugušo seksualitāte. Pirms šīm vadlīnijām nebija nekādu modeļu un instrukciju - vecāki nezināja, kā aizsargāt un padarīt stiprākus un pašpārliecinātākus savus bērnus.
Jo pasaule mainās, un bērniem nepieciešamas prasmes, lai sevi pasargātu un lai citi cienītu viņu privātumu. Tāpat arī viņiem jāzina sociālie likumi un jāsaprot informācija sev apkārt."
Viņa atklāja, ka no pētījumiem zināms, ka vecāki vēlas aizsargāt bērnu seksualitāti kā nevainīgu, mīlošu, pozitīvu, dārgu un bērnišķīgu tik ilgi, cik vien iespējams. Doma ir tieši aizsargāt bērnu seksualitāti. Taču jēdziens "seksualitātes izglītība" ir nedaudz problemātisks, jo vecāki to mēdz pārprast.
"Daudzi vecāki un bērnu dienas aprūpes centru – bērnudārzu audzinātāji norāda, ka bērnu ziņkārība, vēlme izzināt un emocijas nav seksuālas – nav tādas, kā to saprot pieaugušie. Un tā ir patiesība. Izglītība tajā vecumā nozīmē, ka jāapzinās sava ķermeņa vērtība, jāiemācās visu ķermeņa daļu nosaukumi un jāapgūst drošības iemaņas un sociālie likumi," klāstīja eksperte.
Tāpat audzinātājiem bērnudārzos būtu jāzina, kā nodrošināt labu izglītību. Pētījumā noskaidrots, ka skolotāji vadās tikai pēc savas izpratnes, kultūras un pieredzes, un viņiem nav zināšanu vai apmācību par bērnu seksualitāti, seksuālo attīstību un seksuālo izglītību.
"Tāpēc mēs tagad Somijā veicām izpēti, un mēs vecākiem un skolotājiem sniedzam informāciju, lai viņi nodrošinātu labas kvalitātes izglītību, modeļus, kā pasargāt bērna seksuālo veselību, visu veselību un labklājību," atklāja Kačiatore.
Somijā seksuālā izglītība skolās ir obligāta jau vairāk nekā 50 gadus un tā tiek uzskatīta par normālu veselības izglītības daļu, teica Kačiatore, norādot – seksuālā attīstība, sociālie likumi un emocijas cieši saistās ar pieaugšanu, pašapziņu un attiecībām.
"Tāpēc skolās par to ir jāmāca. Parasti vecāki nekādas problēmas nesaskata. Protams, viņi baidās no sliktas kvalitātes izglītības un dažkārt uzdod jautājumus. Taču, kad viņi iepazīstas ar grāmatām un izrunājas ar skolotājiem, parasti viss noskaidrojas. Kopumā vecāki vēlas, lai skolās to mācītu," atzina eksperte.
Lūgta nedaudz ieskicēt ieguvumus, ko Somijā devusi seksuālā izglītība, Kačiatore norādīja – ieguvums ir tad, kad bērns zina, ka viņš var par šiem jautājumiem runāt ar saviem vecākiem vai skolotājiem un ka zina, ka iegūs īstās atbildes, jo tad viņu tik ļoti neietekmēs citi avoti.
"Mēs pētījumā atklājām, ka bērniem ir ļoti daudz neoficiālu informācijas avotu. Piemēram – citi mazi bērni, kas stāsta stāstus. Vai vecāki jaunieši, arī brāļi un māsas, kas rāda mobilajos telefonos, internetā visu ko, pat pornogrāfiju.
Arī mediji, kur bērni daudz ko var atrast. Kad vecāki un skolotāji runās, bērni zinās, kur iegūt īsto informāciju un spēs atšķirt nepatiesu informāciju no patiesas. Un viņi zinās, ka patiesībā stāsts ir par patīkamu, brīvprātīgu rīcību, kur nekas nav jādara ar piespiešanos, pat nav jāskatās internetā, ja tu negribi. Ja saistībā ar seksualitāti pieaugušais vai pat draugs dara ko tādu, ko tu negribi – pieskaras vai ko rāda, tad ir tiesības sevi aizsargāt – teikt "Nē! Ej prom!", un par to ir jāpasaka kādam, kam tu uzticies."
Savukārt jautāta, vai skolās var iztikt bez seksuālās izglītības, kas, pēc Latvijas atsevišķu vecāku kustību domām, būtu jāatstāj ģimenes ziņā, Somijas eksperte pauda viedokli, ka mūsdienās tas nav iespējams.
"Apkārt ir ļoti daudz informācijas, un bērni uzdod jautājumus. Viņi saņem daudz sliktas kvalitātes informācijas, tāpēc pretī jādod arī daudz labas informācijas. Un tieši skolās ir apmācīti, sagatavoti skolotāji. Tāpēc skolas arī ir laba vieta, kur to mācīt.
Turklāt visā valstī visiem bērniem izglītībai ir jābūt vienādā līmenī. Ja katra ģimene izdomās, kad, kurā vecumā un kā to mācīt, tas nebūs veiksmīgi. To mēs arī esam novērojuši Somijā," atzina Kačiatore.
Vaicāta, vai patiesībai atbilst tradicionālo konservatīvo vērtību paustais, ka seksuālā izglītība tieši pamudina pusaudžus iesaistīties seksuālās attiecībās agrīnā vecumā, Somijas eksperte atzina: "Ir ļoti dīvaini ko tādu teikt. Mums, Somijā, seksuālā izglītība jau ir ļoti ilgu laiku, taču vecums, kad jaunieši sāk seksuālas attiecības, ir diezgan augsts. Kad viņi to saprot, zina savas tiesības, apzinās savas jūtas un lēmumus. Viņi nesteidzas."
Aptuveni puse jauniešu Somijā seksuālās attiecības uzsāk aptuveni 17 gadu vecumā, pārējiem pirmā seksuālā pieredze ir vēlāk.
"Seksuālā izglītība – laba seksuālā izglītība – mūsdienās ir vēl vairāk nepieciešama nekā jebkad agrāk. Tā dod bērnam pašapziņu, izpratni par paša attīstību, sevis un citu pieņemšanu un katra tiesību cienīšanu," uzskata Somijas eksperte.
