Pašvaldības policists aizpilda kārtējo protokolu. Automašīnas iepretim laukuma vārtiem Krišjāņa Barona ielā apstājas un stāv nepārtraukti, lai gan pie žoga - aizlieguma zīme.
"Arī patreiz stāv mašīna pie iebraukšanas vārtiem, ja patreiz būtu akūta trauma un būtu jābrauc iekšā sniegt palīdzība, tad brigādei būtu jāiet ar visu ekipējumu, nestuvēm un krēslu - būtu jāiet iekšā, jo iebraukt nav iespējams," rāda Aksels Roshofs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālā centra vadītājs.
Taču, pat ja iebrauktuve būtu brīva, neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi pa lielajiem vārtiem vienalga iekšā netiktu:
"Vārtu atslēga - vai pie policista vai kur. Mēs piebraucam; mums ir militāra disciplīna noteiktajā laikā ierasties, un vārti ciet.
Mūsu brigāde atslēgas nemeklēs, arī par šo organizāciju vajadzētu padomāt."
Rīgas domes atbildīgās amatpersonas atzīst - tas nav normāli.
"Mēs runājam par veselību. Un es pateiktu tā, otrdien pusdeviņos mums šeit ir sapulce ar būvniekiem, ar skolas administrāciju. Paldies jums par šo informāciju. Es viņu pacelšu, un es domāju, mums vajadzētu organizēt tā, lai vārti ir vaļā. Un viennozīmīgi, lai transports nestāv no K. Barona ielas puses,'' saka Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovas ("Gods kalpot Rīgai") .
Centra sporta kvartālam pavisam ir trīs vārti. Burovs saka - diviem no tiem jābūt vaļā:
"Ja ātrajiem zvana dežurants, viņš var atvērt, bet, ja ātros izsauc vecāki vai cits cilvēks, dežurants par to var nezināt. Lai netērētu laiku un nemeklētu, šeit un varbūt Tallinas ielā ir jābūt vaļā."
Kopš jūnija, kad laukumu atklāja, ātrās palīdzības brigādes uz šejieni traukušās jau 45 reizes. Tie ir 10 - 12 negadījumi mēnesī.
"Pārsvarā ir ekstremitātes, rokas, kājas traumētas, diezgan daudz ir galvas traumas un arī muguras traumas. Visi šie pacienti tiek stacionēti. 45 gadījumi - man šķiet, ka tas nav maz. Parunājot ar apsardzes darbiniekiem, viņi ļoti precīzi norāda, uz kuriem atrakciju rīkiem traumas notiek. Varbūt ir vērts pieslēgties un padomāt kādus drošības pasākumus."
Viss uzbūvēts un ierīkots atbilstoši projektam. Visas ierīces sertificētas. Pie katras ir norādījumi, no cik gadiem drīkst izmantot un kā to lietot – uzsver atbildīgie par drošību laukumā.
Darbinieku novērojumi liecina, ka daudzi noteikumus nelasa un ignorē brīdinājuma zīmes un līnijas. Bet vecāki tā vietā, lai skatītos, ko dara bērns, ieurbušies telefonos.
"Ja te rakstīts 12 +, tad nevajadzētu 8 vai 10-gadīgiem iet uz šejieni. Vislielākās traumas ir pie šīs iekārtas. Vecāki vai vecmāmiņa savus bērnus ved uz konstrukciju un, kad viņai stāsta, nedariet šo, saka - nekas, es pati zinu, es pati par viņu atbildu. Tāpēc man ir lūgums - ja pat tas nav jūsu bērns, cita bērni - ja redzat, ka notiek kaut kas ne tā, nu, pienāciet, apturiet viņu. Traumas notiek veloparkā. Nu, ja daži bērni iedomājas, ka var braukt pretējā virzienā, protams, tās ir traumas. Droši vien viņiem vajadzētu pastāstīt, pie katra nevar pielikt ne policistu, ne skolotāju," saka Burovs.
Lai samazinātu traumu iespējas, tiek būvēta sēta, kas norobežos veloparku no mazo riteņbraucēju celiņiem.
